Mitrevics gan pieļāva, ka lašu nenākšanu pa upi uz augšu, iespējams, ir saistīta ar kādām dīvainībām Gaujas grīvā. Savukārt citi pieredzējuši cilvēki uzskatot, ka Latvija vēl piedzīvos atvasaru, tādēļ laši nogaidot.
Parasti lašu aktivitāte sākas oktobrī. Ūdens temperatūra jau divas ar pusi nedēļas esot piemērota nārstam, bet lašu neesot. 14.oktobrī gan esot redzēts viens lašveidīgais augšpus Siguldas, taču tā ir tikai viena zivs un par nārstu nevarot būt runa.
"Zivīm ir vajadzīgs kāds stimuls, lai "kāptu" pret straumi. Vai nu tā ir ūdens līmeņa celšanās, vai sniega kušanas ūdeņu pieplūdums," skaidroja Mitrevics, atkārtoti uzsverot, ka viņš kā ilggadējs inspektors līdz šim nav piedzīvojis tik bēdīgu situāciju. "Varbūt jārunā ar zinātniekiem vai ar kādiem veciem zvejniekiem Carnikavā, varbūt tie mācēs paskaidrot, kas notiek," piebilda Mitrevics.
Tā kā lašu Gaujā nav, Gaujas Nacionālajā parkā neesot manīti arī maluzvejnieki. Taču inspektori profilaksei regulāri apmeklējot lašu berzes vietas, braucot arī inspektori no Rīgas un sabiedrisko organizāciju brīvprātīgie.
Kā ziņots, septembrī, oktobrī un novembrī visā Latvijā notiek akcija "Lašiem būt!", kuras mērķis ir pasargāt savvaļas lašus lieguma laikā, informējot sabiedrību par veidiem, kādos tā var iesaistīties un līdzdarboties. Sadarbojoties sabiedriskajām un valsts organizācijām, policijai un Zemessardzei, tiek rīkoti reidi pa Latvijas lašupēm, nepieļaujot lašu ķeršanu lieguma laikā un aizturot šī aizlieguma neievērotājus.