Foto: DELFI
Laikā, kad "Facebook" un "Google" turpina nograuzt globālo un Latvijas reklāmas tirgu, žurnālistikas nākotne arvien lielākā mērā būs atkarīga no auditorijas gatavības pašiem maksāt par saturu. "Delfi" un vairāki Latvijas mediji ir ieviesuši abonentmaksu. Arī citi mediji aizvien domā par šādu soli. Diskusijā tās dalībnieki meklēs atbildes uz jautājumu, ko liecina līdzšinējie secinājumi — vai un par kādu saturu patērētāji Latvijā ir gatavi maksāt? Diskusijai bija iespējams sekot līdzi tiešraidē portālā "Delfi".

Tuvāko dienu laikā "Delfi" publicēs arī diskusijas "Par kādu mediju saturu esam gatavi maksāt?" ierakstu.

Diskusiju vadīja "Delfi TV" producente Alina Lastovska.

Sarunā piedalījās "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, TVNET GRUPAS galvenais redaktors Toms Ostrovskis, žurnālists un žurnāla IR komentētājs Pauls Raudseps, laikraksta "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore Ingūna Johansone, kā arī "Santa.lv" galvenais redaktors Ralfs Dravnieks.

kā sarunā norādīja Raudseps, cilvēki ir pieradināti, ka, par kaut ko maksājot, viņi pretī saņem fizisku priekšmetu.

Spriežot par to, vai ir kāds saturs, kuru mediji nekādā gadījumā neliktu aiz maksas sienas, Ostrovskis pauda, ka viņa pārstāvētais medijs aiz maksas sienas neliktu nāves ziņas, faktoloģisku informāciju par notikumiem Ukrainā, kā arī citu cilvēkiem būtisku informāciju, piemēram, pandēmijas ierobežošanas aktualitātēm.

Dravnieks sarunas laikā pauda, ka svarīga ir redaktora iekšējā sajūta, kas palīdz izvērtēt, kādu saturu likt aiz maksas sienas. Lastovskis gan pauda pretēji, proti, viņaprāt, medijiem uzcītīgi jāpublicē saturs aiz maksas sienas, lai satura patērētājus pieradinātu pie "jaunās realitātes, jaunā biznesa modeļa".

Portāla "Delfi" datu analīze liecina, ka cilvēki visbiežāk izvēlas maksāt par pētniecisko žurnālistiku. Vēl cilvēki abonē izzinoša un izklaidējoša rakstura saturu, kā arī saturu par praktiskiem un ikdienas mājas solī noderīgiem padomiem.

Ostrovskis pauda, ka viņa pārstāvētā medija faktiskie dati liecina, ka cilvēki visbiežāk izvēlas maksāt par izklaidējoša rakstura saturu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka izklaides saturs nenozīmē nekvalitatīvu saturu.

Kāda diskusijas skatītāja sarunas dalībniekiem vaicāja, vai pastāv iespēja, ka reiz mediji analītiska un pētnieciska rakstura žurnālistikas materiālus nodrošinātu sociāli mazaizsargātajām grupām bez maksas. Lastovskis atbildēja, ka, viņaprāt, viens no ilgtermiņa risinājumiem ir iespēja sabiedriskā medija saturu publicēt arī komercmedijos, bet tikai brīvpieejā. Lastovskis uzsvēra, ka daļa sabiedrisko mediju tam, visticamāk, iebilstu, bet tas ir tikai laika jautājums, kad Latvija varētu līdz līdzīgam modelim nonākt.

Jau ziņots, ka 9. un 10. jūnijā Cēsīs notiek sarunu festivāls "Lampa". Plašākā informācija par festivālu pieejama šeit.

Abu festivāla dienu garumā tajā sastopami arī "Delfi" pāstāvji. "Delfi" galvenais redaktors Lastovskis piedījās trīs diskusijās — Latvijas Radio 1 raidījuma "Krustpunktā" diskusijā: "Paši ievēlējāt!" Kā ietekmēt politiskos procesus?", "TVNET GRUPAS" rīkotajā diskusijā "Clickbait: ko žurnālists Tev nestāsta?", kā arī "Delfi" rīkotajā sarunā.

"Delfi" nacionālo ziņu redaktors Kārlis Arājs piedalījās divās sarunās — sarunā "Tiesību pratība. Kad tiesāties un kad ne", kā arī diskusijā "Priekšstats par tiesu ziņas attālumā".

Piektdien kvīru namā "Ar ko riskē mediji, runājot par Latvijas kvīriem?" piedalījās arī "Rus.Delfi" žurnāliste un aktīviste Karolīna Gonsovska.

Piektdienas un sestdienas laikā festiāla teritorijā iespējams satikt arī "Delfi" sociālo tīklu profilu redaktors Edgars Bāliņš.


Sestdien festiālā divās diskusijās piedalīsies arī "Delfi TV" autorraidījuma "Kāpēc" vadītāja Olga Dragiļeva — sarunā "(NE)humānisms uz robežas" un sarunā "Intervija ar Hitleru. Atteikt nedrīkst intervēt".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!