Foto: LETA
Ieliekot sludinājumu interneta vietnē "ss.lv", Andrejs Scvenko [personas vārds ir mainīts – aut.] vēlējās atrast kādu labdari, kurš piešķirtu viņam 1000 eiro kredītu. Taču tā vietā Andrejs uzdūrās krāpniekam, kurš izvilināja Andreja mātes bankas konta datus un izmantoja tos, lai uz viņas vārda paņemtu vairākus kredītus.

Izmisušais Andrejs vērsās portālā "Delfi", lūdzot palīdzēt situāciju atrisināt. Viņš atklāja, ka uzreiz nākamajā dienā pēc sludinājuma ievietošanas "ss.lv", viņam piezvanījis kāds vīrietis, kurš solījis, ka var palīdzēt ar kredīta izsniegšanu, tomēr sacījis, ka naudas saņemšanai Andrejam esot vēl arī jāatrod galvotājs ar "tīru" kredītvēsturi. Otrs nosacījums bijis, ka galvotājam jāatver konts "Norvik" bankā. Andrejs par galvotāju izvēlējies savu māti, kura arī atvērusi kontu norādītajā bankā.
Pēc konta atvēršanas potenciālais kredītdevējs Andrejam licis nosaukt bankas klienta numuru. Tāpat vīrietis norādījis, ka vairākas reizes būs jānosauc numurs no internetbankas kodu kartes, lai viņš kā naudas aizdevējs varētu pārbaudīt galvotāja kredītvēsturi.

Andrejs portālam "Delfi" vaļsirdīgi atzina - viņu gan mākušas šaubas par potenciālā kredītdevēja patiesajiem nodomiem un godaprātu, tāpēc viņš lūdzis dāsnajam aizdevējam nosaukt savu vārdu un uzvārdu. Vīrietis sevi nodēvējis par Aleksandru Anaško. Andrejs labticīgi vīrietim uzticējies un nosaucis viņa prasītos datus.

Tad nu potenciālais naudas aizdevējs Andrejam kredītu solījies izsniegt skaidrā naudā un ierosinājis satikties Daugavpilī, Ģimnāzijas ielā, pie notāra. Andrejs un viņa māte norunātajā vietā ieradušies pat vēl 10 minūtes pirms norunātā laika. Tad aizņēmējs arī sācis zvanīt potenciālajam naudas aizdevējam.

Tomēr pēc stundas šķietami devīgais vīrietis Ģimnāzijas ielā nebija parādījies. Viņš arī uz Andreja telefona zvaniem neatbildēja – vīrieša tālrunis bija vai nu izslēgts, vai aizņemts. Vēlāk gan Andrejs saņēmis no viņa lakonisku īsziņu, kurā bijis norādīts - "avārija". Atlikušo dienas daļu uz Andreja zvaniem kreditētājs neatbildēja.

Kā portālam "Delfi" atzina Andrejs, iepriekš naudas aizdevējs viņam minējis, ka pats esot no Rīgas, bet uz satikšanos Daugavpilī atbraukšot personīgi. Vienīgi Andrejam no izsniegtā kredīta – 1000 eiro – būšot jāatmaksā ceļa izdevumi 15 eiro apmērā, kā arī izdevumi par notāra pakalpojumiem. Andrejs ar to bijis mierā.

Andrejs atklāj, ka visu nedēļu potenciālais kredītdevējs nav bijis sazvanāms. Savukārt trešdien, 4. novembrī, Andreja māte, kura bija piekritusi būt par galvotāju, saņēmusi zvanu no "Norvik" bankas. Banka informējusi par vairāku kredītu noformēšanu uz viņas vārda.

Kā portāls "Delfi" noskaidroja Valsts policijā, cietušais Andrejs policijā par notikušo nav vērsies. 

Policija arī aicina iedzīvotājus neatklāt savus datus, it īpaši bankas datus, trešajām personām, jo ļaundari nereti mēdz tos izmantot, lai paveiktu noziegumu.


Tāpat policija jau iepriekš brīdinājusi par to, ka laiku pa laikam uzdarbojas krāpnieki, kas, izmantojot svešus datus, ņem tā dēvētos "ātros kredītus".

Oktobrī Cēsu rajona tiesai tika nodota krimināllieta, kurā trīs vīrieši apsūdzēti par ātro kredītu izkrāpšanu organizētā grupā, izmantojot nelikumīgi iegūtus citu personu datus, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Iepriekš portālu "Delfi" Ģenerālprokuratūrā informēja, ka apsūdzētie mantkārīgā nolūkā izmantojuši kopumā 28 cilvēku uzticību. Cietušie dažādu sludinājumu portālos bija ievietojuši sludinājumus, lai saņemtu kredītu. Savukārt apsūdzētie zvanījuši un piedāvājuši noformēt un izsniegt kredītu, lūdzot viņiem atvērt dažādās bankās norēķinu kontus un ieskaitīt tur minimālu naudas summu.

Cilvēki uzticējuši savus internetbankas lietošanas datus un kodus, tādējādi dodot iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli. Pēc tam apsūdzētie nelikumīgi iegūtos datus izmantojuši, lai reģistrētos 15 dažādās ātro kredītu sniedzēju iestādēs. Kopumā apsūdzētie 85 reizes pieprasījuši kredītus.

Maldināts par aizdevumu pieprasītāja identitāti, kredītdevējs kredītus arī izsniedzis.

Kopumā apsūdzētie izkrāpuši vairāk nekā 18 685 eiro, ko viņi izmantojuši savām personiskajām vajadzībām.

Savukārt februārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa par vainīgu citu personu datu iegūšanā un nelikumīgā to izmantošanā, ņemot "ātros kredītus" atzina kādu Vladimiru Česnokovu.

Tiesa Česnokovam piesprieda divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu bez mantas konfiskācijas.

Kopumā tiesa viņu atzina par vainīgu 58 noziedzīgās epizodēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!