Delfi abonentiem logo saturs

Kārtējo reizi pierādījies, ka Latvijas zeme joprojām slēpj visnegaidītākās lietas. Rudens sākumā Latgalē kāds “racējs” atrada slēpni ar 2. pasaules kara laikā Padomju Savienībā ražotu miniatūru spiegu raidstaciju, kuru Latvijas teritorijā varētu būt izmantojuši gan padomju diversanti, gan latviešu nacionālie partizāni.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidstaciju “Sever” kāds mantracis septembrī atrada pie Ilūkstes, ar metāla detektoru pārmeklējot 1. pasaules kara vācu armijas ierakumus. Raidstacija kopā ar brezenta somas paliekām bija norakta zem kāda koka saknēm. Pati soma zemē bija satrūdējusi, tāpat bija sapuvis iekārtas finiera korpuss. Iekārtai līdzās bija arī vadi, rezerves radiolampas, telegrāfa atslēga, antena un austiņas. Blakus nekādus citus priekšmetus, kas būtu saistīti ar 2. pasaules karu, kara relikviju racējs neatrada. Savu atradumu viņš nolēma pārdot kolekcionāriem, un tagad tas ir nonācis pie kāda Latvijas radio vēstures entuziasta, kurš par atradumu informēja portālu “Delfi”.

“Šī radiostacija bija izlikta apspriešanā vienā no Latvijas militārās arheoloģijas forumiem. Ieraugot angliskos nosaukumus uz vadības pogām, pirmais spriedums bija – tā ir no sabiedroto palīdzības Padomju Savienībai 2. pasaules kara laikā – lendlīzes. Tā kā militārā sakaru tehnika arī mani interesē, sāku pētīt vairāk, un man bija liels pārsteigums, ka tā ir pašas Padomju Savienības ražota radiostacija “Sever” diversantu un spiegu vajadzībām. Radiostacijas atradējs bija gatavs no sava atraduma šķirties, un tā “Sever” nonāca pie manis. Pārsteigums bija vēl lielāks, to reāli turot rokās, – cik tā ir maziņa,” portālam “Delfi” stāsta jaunais “Sever” īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Latgalē nejauši atrod unikālu padomju diversantu radiostaciju
Foto: Aculiecinieka foto

Radio vēstures entuziasts norāda, ka pat Krievijas radio kolekcionāru vidū ir pretrunīgi ieskati par šo radiostaciju – daļa no viņiem netic “Sever” tapšanai Ļeņingradā blokādes laikā. “Arī lielais daudzums ārzemju radio detaļu tās konstrukcijā ir savdabīgs. Ar šo radiostaciju ir vairāk mīklu nekā simtprocentīgi skaidru atbilžu. Par konkrēto atradumu gan dažas lietas ir skaidras – radiolampas ir PSRS ražojums ar 1942. gada marķējumu. Radiostacijas atrašanas vieta un komplektācija vairāk norāda uz slēpni. Literatūrā parādās, ka šādas radiostacijas izmantoja Latvijas teritorijā gan sarkanie, gan latviešu nacionālie partizāni. Šo eksemplāru paredzēts saglabāt kā vizuālu eksponātu radio kolekcijā,” piebilst kolekcionārs.

Ģeologu vietā diversanti

Trīs lampu pārnēsājamo īsviļņu telegrāfa tipa raidstaciju “Sever” padomju inženieri sāka izstrādāt 1930. gadu beigās. Sākotnēji tā tika radīta civiliem mērķiem, raidstacija bija domāta ģeologiem un polārpētniekiem. Pēc 2. pasaules kara sākuma par raidstaciju ieinteresējās PSRS Iekšlietu tautas komisariāts (NKVD) un padomju armija. Pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gada vasarā sāka organizēties pirmās padomju partizānu vienības, kurām steidzami vajadzēja drošu un mazgabarīta sakaru ierīci. “Sever” raidstacijas sāka ražot vāciešu blokādes ieskautajā Ļeņingradā, un jau 1942. gada beigās tika saražotas aptuveni 2000 “Sever” iekārtas mēnesī. Sākotnēji detaļu trūkuma dēļ tika izmantotas pat daļas no konfiscētiem civilajiem radioaparātiem.

Latgalē nejauši atrod unikālu padomju diversantu radiostaciju
Foto: Publicitātes foto

Raidītāja izstrāde un ražošana notika stingrā slepenībā. Līdz pat 1944. gadam, lai jauktu ienaidniekiem prātus, uz “Sever” visi uzraksti bija angļu valodā, savukārt uzraksti krievu valodā no detaļām tika noslīpēti. “Sever” montāžā tika izmantotas arī ASV ražotas radiolampas, un vācu virspavēlniecība domāja, ka mazais raidītājs, kuru tik veiksmīgi izmanto padomju partizāni un diversanti, ir ražots Lielbritānijā vai ASV. Jāuzsver, ka vāciešiem līdzīga izmēra un spēju raidstacija parādījās tikai pašās 2. pasaules kara beigās. To sauca “Kl.Fu.Spr.d “Dorette””, iekārta svēra pusotru kilogramu, bet “Dorette” raidīšanas attālums bija krietni mazāks nekā padomju “Sever”.

Raidstacija “Sever” pati sver aptuveni divus kilogramus, savukārt kopā ar akumulatoriem, antenu un vadiem – desmit kilogramus. To pārnēsāja divās brezenta somās – vienā bija pats raidītājs, Morzes aparāts (“Sever” spēja pārraidīt tikai Morzes koda signālu), antena un austiņas, bet otrā – rezerves baterijas un vadi. “Sever” izmēri: 20x15x11 cm. Tā atradās finiera korpusā. Raidīšanas attālums: līdz 400 kilometriem.

Raidstaciju, kas bija ļoti vienkārša ekspluatācijā, izmantoja ne tikai padomju partizāni, bet arī diversanti, izlūki, artilērijas novērotāji un spiegi. Ņemot vērā “Sever” nozīmību Sarkanajā armijā, padomju vēsturnieki mazās raidstacijas veikumu 2. pasaules karā pielīdzināja padomju tanka T-34 un reaktīvā mīnmetēja “Katjuša” iespētajam.

Izsniedza Latvijā iesūtītiem diversantiem

Par to, ka “Sever” raidstacijas 2. pasaules kara laikā tiešām ir izmantotas Latvijas teritorijā, liecina gan dokumenti, gan citi vēstures avoti. Vēsturnieks Heinrihs Strods dokumentu krājumā “PSRS kaujinieki Latvijā 1941–1945” ir publicējis Latvijas Partizānu kustības štāba (tas organizēja padomju diversantu darbību nacistu okupētajā Latvijas teritorijā) priekšnieka Ernesta Amerika izstrādāto “Pasākumu plānu tālākai partizānu kustības attīstībai un aktivizācijai Latvijā 1943. gada vasarā”.

Apjomīgajā dokumentā ir atsevišķa sadaļa par padomju diversantu vienību sakariem. Dokumentā minēts, ka 1943. gadā Latvijā ir jāizveido desmit jaunas partizānu vienības, kurām vajag desmit radistus un 22 “Sever” tipa raidstacijas. Dokumentā uzsvērts, ka vidējais attālums, kādā partizāniem uz saviem štābiem aiz frontes līnijas Padomju Krievijā ir jāraida ziņas, ir 750 līdz 800 kilometri un “Sever” tādā attālumā nav spējīgs droši raidīt.

Radiostacija “Sever” daudzkārt pieminēta padomju laikā presē publicētās sarkano partizānu atmiņās. Ojārs Stepans, kurš 2. pasaules kara nogalē padomju diversantu vienībā “Pantera” darbojās Kurzemē, savās 1975. gadā publicētajās atmiņās stāsta, ka ar “Sever” palīdzību uzzinājuši par jaunumiem frontē: “Savu rāciju “Sever-bis-2” mēs mīlīgi saucām par “severoku” un līdztekus radiogrammu pārraidei izmantojām arī citiem mērķiem. Šad un tad paklausījāmies Maskavas īsviļņus, gūdami nojēgu par mūsu armijas uzbrukuma vērienu, virzieniem un panākumiem. 1. maija vakarā uzzinājām par izšķirošajiem notikumiem Berlīnē, kur virs reihstāga jau plīvoja Uzvaras karogs un mūsu triecienvienības ielauzās impērijas kancelejas pagrabos. Un tieši tovakar kārtējā radio seansā saņēmām no Centra uzdevumu rūpīgi sekot apkārtējo pretinieka garnizonu rīcībai un vācu armijas daļu kustībai.”

"Kurelieši" un mežabrāļi

“Sever” raidstacijas bija arī frontes otrā pusē. Vēsturnieks Dzintars Ērglis pētījumā “Padomju represīvo orgānu arestētie ģenerāļa Kureļa grupas dalībnieki”, kas 2001. gadā publicēts Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstos, min, ka “Sever” iekārtas bijušas arī tā saukto kureliešu rīcībā. Ģenerāļa Kureļa grupa jeb “kurelieši” bija latviešu militārais formējums 2. pasaules kara laikā. Tas tika izveidots 1944. gada jūlijā no Rīgas apriņķa aizsargiem ar oficiālu mērķi vācu atkāpšanās gadījumā aizstāvēt Daugavu starp Pļaviņām un Ķegumu un organizēt partizānu vienības padomju aizmugurē. Patiesībā “kurelieši” cīņā ar uzbrūkošo padomju karaspēku nedevās, bet gan frontes aizmugurē Kurzemē gatavojās kļūt par atjaunotās Latvijas valsts armiju.

Kā norāda Ērglis, 1944. gada oktobra vidū Talsos ieradās bijušais rūpnīcas VEF tehniskās daļas direktora vietnieks Aleksandrs Akmentiņš, kurš “kureliešiem” lūdzis palīdzību dokumentu izveidē. Kureļa grupas štāba priekšnieks Kristaps Upelnieks savervēja Akmentiņu par Kureļa grupas radistu, izsniedza divas padomju ražojuma rācijas “Sever” un piedāvāja slēpties Ventspils apriņķa Ugāles pagastā. Raidstacijas gan bija bojātas, un tās Kureļa grupas vajadzībām saremontēja cits radists Jānis Veisbergs.

Iespējams, dažas “Sever” raidstacijas no “kureliešiem” pēc tam nokļuva pie nacionālajiem partizāniem. 1945. gada janvārī čekisti Rīgas, Valkas, Valmieras, Jēkabpils, Jelgavas, Bauskas, Cēsu un Abrenes apriņķa teritorijās atklāja 26 diversantu-partizānu vienības, kuras “radījuši vācieši un ģenerāļa Kureļa aizsargu štābs”, teikts VDK atskaitē. “Diversantus arestējot, esam izņēmuši rāciju “Sever-bis” ar kodu un šifrēšanas tabulu, kā arī ievērojamu skaitu ieroču un munīcijas,” liecina VDK dokumenti.

Savukārt 1947. gadā Latvijas PSR iekšlietu ministrs Augusts Eglītis nosūtīja ziņojumu LPSR Ministru padomes priekšsēdētājam Vilim Lācim par cīņu ar “bandītismu” kopš Latvijas teritorijas okupācijas 1944. gadā. Plašajā atskaitē arī minēts, ka šajos trijos gados latviešu nacionālajiem partizāniem kopumā konfiscētas divas “Sever” tipa rācijas.

Lūdzu, novērtē nupat lasīto rakstu!
Neesmu apmierināts/-a Esmu ļoti apmierināts/-a

Raksti, kas tevi varētu interesēt:

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form