Latgales reģiona pašvaldības – reformas komisija būtiskas izmaiņas neveic
Foto: LETA

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija pēc aptuveni astoņu stundu darba cēliena iecerētās Latgales reģiona novadu teritorijas būtiski nav mainījusi. Lēmums vēl nav pieņemts par Rēzeknes un Daugavpils novadā ietilpstošajām teritorijām. Tikmēr Varakļāniem uzdots noskaidrot savu iedzīvotāju viedokli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piedalīties komisijas sēdē un paust savu viedokli tika aicināti visi pašvaldību vadītāji no Latgales reģiona, kā arī no Madonas un Varakļānu novada.

Balvu novads

Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova (NSL) deputātiem pauda, ka respektē kaimiņu novadu – Baltinavas, Rugāju un Viļakas – vēlmi būt patstāvīgiem. Apvienojot šos četrus novadus, viņas ieskatā, satraukumu rada finansējuma trūkums, lai, piemēram, uzlabotu ceļu stāvokli. Viņa akcentēja, ka reformas rezultātā valstij ir jādomā par to, lai veicinātu bezdarba līmeņa samazināšanos un uzlabotu pabalstu sistēmu.

Sarmīte Tabore ("Mēs - Baltinavai")', kura vada Baltinavas domi, komisijai norādīja uz pašvaldības veikto analīzi, lai saprastu potenciālos reformas ieguvumus. "Lai gan ministrija mums centās pamatot reformas ieguvumus, tomēr sekoja vispārīgi fakti – uzlabosies dzīves līmenis un pašvaldības pakalpojumu kvalitāte," teica Tabore. Pašvaldība ir secinājusi, ka apvienošanās gadījumā pasliktināsies, piemēram, sociālie pakalpojumi, sabiedriskā transporta tīkls, kā arī aizplūdīs cilvēki.

Diskusijā Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine (Vienoti novadam") teica, ka viņas pārstāvētā pašvaldība līdz šim ir veiksmīgi attīstījusies vairākās jomās.

"To, ka mazs novads nespēj tikt galā ar savu pakalpojumu sniegšanu, nav taisnība, jo esam novads, kas saviem iedzīvotājiem ir nodrošinājis pilnu pakalpojumu spektru," teica Kapteine. Viņa uzskaitīja trīs izglītības iestāžu pastāvēšanu, pēdējo desmit gadu laikā īstenotus 63 projektus un klientu apkalpošanas centru izveidi.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) tikmēr norādīja, ka diskusijās par Pierīgas pašvaldībām vairāk bija jautājums par apvienošanu vai neapvienošanu. Savukārt šo novadu gadījumā 15% iedzīvotāju skaita kritums 10 gadu laikā ir ievērojams.

Savukārt Andris Kazinovskis (JKP) pauda, ka viņam nav sajūtas, vai novadu reformai ir ekonomisks pamats. Viņš atkārtoti akcentēja nepieciešamību veidot otrā līmeņa pašvaldības, jo tādā veidā būs iespējams piesaistīt naudu reģionālajai attīstībai un koordinēt pašvaldību attīstības plānus.

Deputātu vairākums tomēr noraidīja iesniegtos priekšlikumus saglabāt šos četrus novadus pašreizējā veidolā, tādējādi tos plānots apvienot Balvu novadā.

Ludzas novads

Komisija lēma atbalstīt Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadu apvienošanu vienā pašvaldībā – Ludzas novadā. Pašreizējās Ludzas novada vadītājs Edgars Mekšs (ZZS) pauda, ka viņš nevar saviem iedzīvotājiem pateikt, kas pēc reformas būs labāk. "Mehāniski savienojot teritoriju, nekas labāks nebūs. Ja mēs darām pirmo soli, mums ir jāzina arī vairākus soļus uz priekšu," teica Mekšs.

Tikmēr Kārsavas novada vadītāja deputātiem argumentēja, ka pašvaldība spēj pildīt gandrīz visas paredzētās funkcijas un nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar kaimiņos esošajiem novadiem. Tam piekrita arī Ciblas novada pārstāvji, vienlaikus piebilstot, ka ir nepieciešamos veidot otrā līmeņa pašvaldības, piebilstot, ka "no visu maku salikšanas kopā labāk nedzīvos".

Viktors Valainis (ZZS) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vaicāja, cik daudz papildu naudas Ludzas novads iegūs no pašvaldību apvienošanas. Ministrijas pārstāvji norādīja, ka tie varētu būt aptuveni 2,5 miljoni eiro, kas ir saistīts gan ar skolu tīkla optimizāciju, gan vispārējo dienestu optimizāciju. Pašvaldību pārstāvji un Valainis šiem aprēķiniem nepiekrita, jo liela daļa no skolu optimizācijas jau ir veikta.

Krāslavas novads

Komisijas deputāti atbalstīja apvienot Krāslavas un Dagdas novadu vienotā Krāslavas novadā. Tāpat atbalstu guva koalīcijas iesniegtais priekšlikumus apvienotajā novadā iekļaut arī Grāveru un Šķeltovas pagastus, kurus iepriekš bija paredzēts apvienot Preiļu novadā. Vienlaikus atbalstu neguva Ingas Goldbergas (S) priekšlikums Krāslavas novadā arī pievienot Kastuļinas pagastu.

Dagdas novada domes pārstāvji komisijai pauda, ka pašvaldība lēmumu par novadu reformu nav pieņēmusi, jo deputāti nav informēti, kas ar novadu notiks tālāk, piebilstot, ka "reformām ir jābūt un jau tagad cenšamies darīt kaut ko lietas labāk".

Savukārt Goldberga atvainojās pašvaldību pārstāvjiem par smagajām sarunām pirmajā dienas daļā. "Cerēju, ka Saeimā diskusija veidosies citādāk un ka iepriekš pieredzēto konsultāciju procesu izdosies mainīt, taču izskatās, ka tas tā nebūs," teica deputāte.

Kazinovskis atzina, ka pašvaldību pārstāvju argumentācija, ka Krāslavai ir jāpievieno ne tikai Grāveru un Šķeltovas, bet arī Kastuļinas pagastu, viņu pārliecināja, tādēļ viņš pauda atbalstu Goldbergas priekšlikumam. Deputāti tomēr lēma Kastuļinas pagastu iekļaut Preiļu novadā.

Preiļu novads

Deputāti nemainīja likumprojektā paredzēto un lēma Aglonas, Preiļu, Riebiņu un Vārkavas novadu apvienot vienā Preiļu novadā.

Riebiņu novada vadītājs Pēteris Rožinskis ironizēja, ka "precinieks ir atbraucis, bet līgavas nav", jo pārstāvi no Preiļiem uz komisijas sēdi nebija ieradušies. Tomēr viņš norādīja, ka "reformas gadījumā nav citu variantu, kā Riebiņiem iet kopā ar Preiļiem".

"Reforma izdosies tikai tad ja valsts mainīs savu attieksmi pret Latgali un Kopumā pret lauku teritorijām," viņš piebilda. "Es domāju, ka mainīt attieksmi var tikai tādā ziņā, lai atgrieztos dzīvot ģimenes, tādēļ ir jāveido nodokļu politika par labu lauku teritorijām."

Valainis pirms komisijas balsojuma piebilda, ka līdz šim reforma ir uzlūkota no ekonomiskās prizmas, taču nav vērtēts kultūrvēsturiskais aspekts. Tikmēr komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) Valainim atgādināja, ka Kultūras ministrijai ir uzdots izstrādāt redzējumu, kādā veidā stiprināt kultūrvēsturiskos novadus.

Līvānu novads

Visi Aleksandra Krišteina (NA) priekšlikumi, kas paredzēja arī Līvānus izdalīt kā atsevišķu pilsētu, vienbalsīgi tika noraidīti. Līdz ar to deputāti atbalstīja Līvānu novadu saglabāt tā pašreizējā veidolā.

"Ir noskaidrojies, ka Līvānu novads attīstās. Ja novads vēlas un ja iedzīvotāji vēlas un ir gatavi turpināt attīstīties, mēs uzskatām, ka to nevar liegt darīt," par pašvaldības teritorijas nemainīšu izteicās Kazinovskis.

Rēzeknes novads

Likumprojektā paredzētais, ka Rēzeknes un Viļānu novads apvienosies Rēzeknes novadā, guvadeputātu atbalstu. Komisija arī skatīja jautājumu par Varakļānu novada pievienošanu, kur šādu priekšlikumi iesniedza Kazinovskis, Janīna Kursīte (KPV LV), Juris Rancāns (KPV LV), Janīna Jalinska (ZZS), Goldberga un Jānis Tutins (S).

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (V) norādīja, ka no VARAM nav izdevies saprast, kādi būs ieguvumi no administratīvā sadalījuma maiņas. Politiķis arī pauda kritiku attiecībā uz NA ierosinājumu veidot "nultā" līmeņa pašvaldību, jo ar birokrātiskiem instrumentiem nav iespējams veidot kopienas aktivitāti. "Kopienas aktivitāte veidojas pilnīgi pēc citiem principiem. Ja mēs veidosim pēc jūsu izteiktā priekšlikuma, es varu teikt godīgi – mēs to "sačakarēsim" vai "nopolitizēsim", sadalīsim interešu grupās un tā tālāk," teica Švarcs.

Apvienojamā Viļānas novada vadītāja Jekaterina Ivanova emocionālā runā pauda priekšstatu, ka VARAM, lai gan par pašvaldībām atbildīgā ministrija, bet tomēr strādā citā pusē. Tāpat sarunā ar iedzīvotājiem viņa secinājusi, ka cilvēki vēlas Viļānu novada saglabāšanu kā atsevišķu administratīvu vienību.

Asas diskusijas izvērtās pie priekšlikuma par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam. No vienas puses pašvaldības vadītājs Māris Justs ("Vienoti novadam") apgalvoja, pašvaldības lēmums ir neatbalstīt novadu reformu kā tādu, taču aicina veidot otrā līmeņa pārvaldību. "Tomēr kopējais noskaņojums ir par labu Madonas novadam, nevis Rēzeknes novadam," teica Justs.

Vienlaikus sēdē izteicās vairāki aktīvisti no Varakļānu novada, kas stāstīja par 540 iedzīvotāju parakstītu vēstuli, lai Varakļānu novads tiktu saglabāta kā atsevišķa pašvaldība. Argumentācijā izskanēja, ka Varakļāni ir neatņemama Latgales un kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Debate izvērsās starp Justu un aktīvistiem, kur viena puse apsūdzēja amatpersonu neaktīvu darbību, savukārt otra – par parakstu vākšanu "staigājot pa mājām".

Deputāti lēma lūgt Varakļānu novada domei noskaidrot savu iedzīvotāju viedokli par palikšanu Latgalē vai pievienošanos Vidzemei.

Daugavpils novads

Likumprojekts paredz apvienot Daugavpils un Ilūkstes novadu vienotā Daugavpils novadā.

Deputāti gala lēmumu par novadu apvienošanu nepieņēma, jo par to komisijā diskutēs, vērtējot Zemgales reģiona pašvaldības. Ir iesniegts priekšlikums veidot Sēlijas novadu, iekļaujot arī Ilūkstes novadu.

"Delfi" jau vēstīja, ka 10. janvārī darbu uzsāka par novadu reformu atbildīgā Saeimas komisija, sākot vērtēt iesniegtos 335 priekšlikumus.

Komisija līdz šim ir atbalstījusi Mārupes novada izveidošanu, kurā iekļautos Babītes, Mārupes un Salas pagasts, kā arī deputāti lēmuši saglabāt līdzšinējo Olaines novadu, ietverot Olaines pilsētu un pagastu.

Tāpat atbalstīts piedāvājums Ķekavas novadā apvienot Baldones pilsētu un pagastu, Baložu pilsētu, kā arī Daugmales un Ķekavas pagastu. Lēmums arī pieņemts par Salaspils novada izveidi, kas ietvertu Salaspils pilsētu un pagastu.

Deputāti arī atbalstījuši Ulbrokas novada izveidi, iekļaujot Garkalnes, Ropažu un Stopiņu pagastus, kā arī Vangažu pilsētu.

Savukārt lēmumu par Ādažu novada izveidi, apvienojot Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu un Sējas pagastus, kā arī Saulkrastu pilsētu, komisija vēl nav pieņēmusi. Tas skaidrojums ar Nacionālās apvienības frakcijas 27. janvārī izskatīto priekšlikumu izveidot Saulkrastu novadu, apvienojot Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagastus. Komisija uzdeva VARAM izvērtēt iespēju izveidot Saulkrastu novadu – ministrija to solīja izdarīt divu, trīs nedēļu laikā.

Ja deputāti atbalstīs Saulkrastu novada izveidi, tad novadu reformas rezultātā Latviju veidos veidos 40, nevis 39 administratīvi teritoriālās vienības, kā to paredz Saeimā iesniegtais novadu reformas likumprojekts.

Tāpat ziņots, ka Saeima 2019. gada 7. novembrī konceptuāli atbalstīja "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", kas paredz no 2021. gada vidus Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saeimai par novadu reformas apstiprināšanu vēl būs jālemj otrajā un trešajā lasījumā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs KPV LV Novadu reforma Jānis Dombrava Latgale
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form