'Latnet serviss' no policijas dienā saņem piecus - sešus lūgumus atklāt interneta adreses
Foto: DELFI

Interneta pakalpojumu sniedzējs "Latnet serviss" tiesībsargājošām iestādēm sniedz informāciju par darbībām internetā pat vairākas reizes dienā, parasti, lai atmaskotu krāpniekus, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu ("Anti-Counterfeiting Trade Agreement" jeb ACTA) teica "Latnet servisa" pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

""Latnet serviss" saņem piecus sešus lūgumus dienā no policijas atklāt interneta adreses saistībā ar dažādām lietām, parasti sakarā ar krāpšanos. Dažkārt arī par naida kurināšanu," stāstīja Gurmans, kurš diskusijā pārstāvēja arī Latvijas Interneta asociāciju (LIA).

Diskusijas gaitā Gurmans teica, ka nezinot, vai ACTA stāšanās spēkā mainīs informācijas apjomu, kuru varas iestādes varēs pieprasīt no interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) un arī to, kam šo informāciju varēs nodot tālāk. Īpaši nobažījies Gurmans bija par iespēju ACTA interpretēt, it kā nolīgums ļautu autortiesību īpašniekiem "pa tiešo" no IPS pieprasīt informāciju par atsevišķiem interneta lietotājiem, ja ir aizdomas, ka lietotāji ir lejuplādējuši un izplatījuši pirātisku saturu.

"No interneta pakalpojumu sniedzēja puses, lasot šo līgumu, redzu, ka tur vēlas līdzsvarot autoru, lietotāju un pakalpojumu sniedzēju intereses, taču nav definēts, kas ir pakalpojumu sniedzējs. Vai tas ir interneta pakalpojumu sniedzējs, kā to saprot Latvijā, vai konkrēta mājaslapa, kas sniedz pakalpojumu. Par to nav skaidrības. Te ir arī 27.pants, kas ļauj pusei pilnvarot kompetentas iestādes prasīt pakalpojumu sniedzējam sniegt informāciju par iespējamiem pārkāpējiem," Gurmans teica.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce tūliņ uzstāja, ka šādu informāciju varēs pieprasīt tikai caur tiesu, un mudināja Gurmanu rūpīgāk lasīt ACTA tekstu. Savukārt Gurmans atbildēja, ka "redzu, ka te rakstīts, ka informācija izsniedzama tiesību īpašniekam. Tas rakstīts skaidri un gaiši!"

Pie diskusiju galda izcēlās neliela kņada, kur dalībnieki savā starpā mainījās ar replikām par to, vai ir vai nav saprotams, kas domāts ACTA tekstā saistībā ar informācijas sniegšanu trešajai pusei par interneta lietotāju darbību.

Vaicāts, ko nozīmē ACTA tulkojumā latviešu valodā minētās "kompetentās iestādes", Pūce deklarēja, ka "tas ir vispārējs starptautisko tiesību apzīmējums valsts iestādēm. Tas attiecas uz civilprocesu, kur kompetentās iestādes ir tikai tiesas, bet kriminālprocesā tas ir procesa virzītājs, kas Latvijā var būt policija vai prokuratūra un arī tiesa".

"Ja man kompetenta iestāde prasa, es kompetentai iestādei izpaužu informāciju, nevis tiesību īpašniekam," sacīja Gurmans. Viņš arī norādīja, ka starp LIA un policijas iestādēm jau ir izstrādātas procedūras, kā atklāt lietotāja interneta adresi, ja tiek apdraudēta cilvēku dzīvība vai parādās draudi valsts drošībai. Patlaban to varot izdarīt stundas, divu stundu laikā, taču Gurmans sacīja, ka "nesaprotu, ko šajā ziņā prasa ACTA".

"To nosaka normatīvos aktos, Ministru kabineta noteikumos. ACTA nav teikts, ka termiņi jāmaina. Agrāk šādas lietas notika ar papīru apmaiņu, tagad tas var notikt elektroniski. Iekšlietu ministrija izteikusies, ka nav jāmaina noteikumi," atbildēja Pūce.

Jau ziņots, ka Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars 26.janvārī valdības vārdā parakstīja ACTA.

Pievienošanās nolīgumam izraisījusi plašus protestus vairākās valstīs, tostarp Latvijā, kur 13.februārī notika pikets pie valdības ēkas. Lielākie iebildumi ir saistīti ar interneta lietotāju bažām, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī. Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 8.februārī paziņoja, ka nevirza ACTA ratifikācijai Saeimā un rīkos par to diskusijas. Ekonomikas ministrijas mājaslapā "www.em.gov.lv" ir ievietota īpaša sadaļa par ACTA.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Eiropas Komisija (EK) lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesu izvērtēt ACTA atbilstību bloka tiesību normām. EK "nolēma lūgt ES Tiesu sniegt juridisku atzinumu, lai noskaidrotu ACTA līguma un tā ieviešanas atbilstību vārda brīvības un interneta brīvības" principiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ACTA Juris Pūce
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form