Patlaban palu iespējamība Daugavā ir grūti prognozējama, jo var mainīties apstākļi, kas nosaka ūdens līmeņa pieaugumu vai pazemināšanos, kūstot sniegam un ūdenī esošajam ledum, ceturtdien atzina "Latvenergo".

Uzņēmums skaidro, ka ir iespējami divi ledus iešanas scenāriji. Pirmais - labvēlīgākais - no tiem paredz, ka gaisa temperatūra pieaug lēnām un arī sniegs kūst lēni. Tad zeme pakāpeniski uzsūc daļu ūdens. Otrais - nelabvēlīgākais - pieļauj varbūtību, ka gaisa temperatūra pieaug strauji un zeme nepagūst atkust. Turklāt papildus kūstošai ledus masai ūdenī pievienojas upes krastos kūstošā sniega masa.

Tāpat būtiski, kur siltāks laiks iestāsies vispirms - Baltkrievijā vai Latvijā. Ja tas notiks vispirms kaimiņvalstī, tad Daugavā var izveidoties ledus sablīvējumi, kas veidotu dabiskus upes nosprostojumus, ceļot ūdens līmeni. Kopumā Krievijā un Baltkrievijā ir divas trešdaļas Daugavas baseina, kas nozīmē, ka prognozējot palus, jāseko notikumiem kaimiņos.

Tiesa, jau tagad kā nelabvēlīgu faktoru "Latvenergo" min apstākli, ka upe aizsalusi brīdī, kad bija vērojama liela ūdens pietece. Pavasarī, šai lielajai masai kūstot un pastāvot aktīvai straumei, vislielākos draudus rada vižņi - zem ūdens peldoši ledus gabali, kas apgrūtina upes straumes plūdumu.

"Latvenergo" arī piebilst, ka sniega segas un ledus kārtas biezums Daugavā ir lielāks nekā novērots iepriekš. Tādējādi, gaisa temperatūrai strauji pieaugot, Daugavā var ieplūst ūdens masas, kuru apjoms varētu būt vidēji 900 kubikmetri sekundē.

Vēstīts, ka ne vienā vien apdzīvotā vietā ap Daugavu iedzīvotāji un pašvaldības ir nobažījušās par plūdu iespējamību. Pēdējos gados nepieredzēti bargajā ziemā ir sasnidzis ievērojami daudz sniega un izveidojusies pamatīga ledus kārta. Īpašas bažas ir Pļaviņās un Jēkabpilī, taču rūpes par nākotnē gaidāmo ir arī Daugavpilī.

Prognozēts, ka jau tuvākajās dienās Latvijā gaisa temperatūra būs virs 0. Nelielu laika sprīdi atkusnis, vismaz Rīgā, bija vērojams otrdienas pēcpusdienā. Tomēr ar to pietika, lai daudzas ietves vairs nebūtu gājējiem šķērsojamas. Tāpat ievērojamas peļķes, kas atsedza iepriekš zem sniega kārtas paslēpušos ledu, bija daudzdzīvokļu māju pagalmos. Pamatīgas peļķes pie gājēju pārējām bija Rīgas centrā.