Latviešiem alkoholisms ir iedzimts, pārliecināts narkologs Strazdiņš
Foto: LETA

"Diemžēl mums alkoholisms ir iedzimts. Tas ir pārmantots vairākās paaudzēs. Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji," pirmdien intervijā "Neatkarīgajai" saka psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

"Skaitļi ir šokējoši. Viena dāņu farmaceitiskā firma ieviesa Latvijā jaunu ārstniecības līdzekli. Pirms sākt pārdot savus medikamentus, viņi veica tirgus izpēti un konstatēja, ka Latvijā ir 172 tūkstoši alkohola atkarīgo. Bet ārstējas tikai 8%. Ir ļoti daudz neaprūpētu slimnieku," saka Strazdiņš.

Viņš norāda, ka ārstēšanas jautājumi nav atrisināti, turklāt būs problēmas arī Rīgā, jo tika aizvērta vēl viena terapijas iestāde akūtiem slimniekiem "Līdzjūtība" Biķernieku ielā. Viņš arī uzsver, ka tiek slēgta Straupes slimnīca, un, lai gan Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītāja Maija Ansvertiņa "plašsaziņas līdzekļos moži un optimistiski mierina, ka viss būs lieliski – slimniekus pieņems Strenčos, līdzšinējiem Straupes slimnīcas darbiniekiem jau šomēnes būšot darbs Strenčos, viņus uz turieni vadās ar autobusu," viņš tik optimistiski uz šo jautājumu neraugās.

Strazdiņš norāda, ka tagad alkoholismam ir nākušas klāt jaunas atkarības formas, kas ir vēl briesmīgākas, – ir nākusi klāt azartspēļu atkarība. "Pilna Latvija ar "laimētavām", kur cilvēki atstāj savas algas, ieslīgst parādos, nospēlē biznesu, īpašumus, ģimeni," saka narkologs.

Viņš uzsver, ka tagad atkal ir atgriezusies narkomānija, atgādinot, ka 2000. gadā izveidojis Narkomānijas profilakses centru, kas tagad ir pārveidots par Atkarību profilakses centru. "Tolaik bija pirmais lielais vilnis narkotiku izplatībā un izdevās to apturēt, samazinājās arī AIDS slimnieku skaits. Tagad tas atkal ir atpakaļ. Tā ir arī sociāli bīstama problēma. Narkotikas var brīvi nopirkt Rīgā kā Amsterdamā. Pat Valmierā var nopirkt," saka narkologs.

Viņš arī akcentē, ka atkarības ļoti lielā mērā ietekmē demogrāfisko situāciju, jo "ir tūkstoši atkarīgu cilvēku, kas nestrādā, kuri nevienam nav vajadzīgi, kas slaistās pilsētās un laukos, kas pamet savus bērnus".

"Savā laikā šīs problēmas ir pārliktas no narkoloģijas uz sociālo palīdzību. Taču sociālās palīdzības darbinieki ir tā pārslogoti, ka ar šīm problēmām netiek galā, viņi nepārzina, kas notiek ģimenēs, un fiziski to nevar paveikt. Mums ir pārņemts ārzemju modelis, ka mediķis ir tikai detoksikācijai, bet ar pārējo nodarbojas sociālā palīdzība. Mediķis pārbauda, vai nav lūzis galvaskauss, veic izmeklēšanu dzērājiem, kamēr pārējie gaida rindā, un tur aiziet milzīgi līdzekļi," atzīst Strazdiņš.

"Anonīmie narkomāni savā vizītkartē ir ierakstījuši: "Visi narkomāni beidz lietot narkotikas, bet tikai dažiem tas izdodas dzīves laikā." Kas tie ir par viediem vārdiem! Tā ir patiesība. Narkomāna mūžs ir īss. Starp viņiem ir vislielākā mirstība un arī inficēšanās ar HIV un saslimšana ar AIDS. Latvija ir kļuvusi par HIV un AIDS līderi Eiropā. Tas ir negods Latvijai. Tas arī ir demogrāfijas problēmu pamatā, ne jau tikai zemā dzimstība un cilvēku braukšana projām uz ārzemēm," rezumē narkologs.

Source

www.DELFI.lv

Tags

AIDS HIV Narkotikas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form