AFI
Foto: Bērni parkā

No 1989.gada Latvijā par 5% palielinājies latviešu īpatsvars, un 2000.gadā tas pieaudzis līdz 57,6%, liecina Centrālās statistikas pāvaldes otrdien publiskotie provizoriskie tautas skaitīšanas dati. Vismazākais latviešu īpatsvars, pēc tautas skaitīšanas datiem, ir Daugavpilī (15,9%), kā arī Daugavpils rajonā (39,4%) un Krāslavas rajonā (48,2%).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vislielākais pamattautības iedzīvotāju īpatsvars ir Ventspilī un Jūrmalā, attiecīgi 51,5% un 50,9%. Talsu un Kuldīgas rajonā latviešu īpatsvars ir attiecīgi 91,9% un 91,2%.

Savukārt vislielākais krievu tautības personu īpatsvars ir Daugavpilī (55,2%), Rēzeknē (50,7%) un Rīgā (43,8%) un vairākos Latgales rajonos - Rēzeknes (38,9%), Daugavpils (37,9%), Ludzas (36,1%) un Preiļu (27%). Salīdzinoši vismazākais krievu tautības iedzīvoju īpatsvars ir Kurzemes rajonos - Kuldīgas, Liepājas, Talsu un Ventspils rajonos, attiecīgi 3,3%, 3,5%, 3,6% un 4,9%.

Analizējot iedzīvotāju norādīto dzimto valodu, redzams, ka latviešu valodu kā dzimto lieto 62% Latvijas iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā latviešu skaits visu iedzīvotāju kopskaitā (57,6%). Otrs lielākais īpatsvars iedzīvotāju dzimto valodu starpā ir krievu valodai - 36,1%. Arī šis skaitlis ir lielāks nekā krievu tautības cilvēku īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (29,6%).

Provizoriskie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji papildus dzimtajai valodai un krievu valodai prot arī arī citas valodas - angļu un vācu valodu. Šīs valodas prot attiecīgi 15% un 7,9% iedzīvotāju. Par franču valodu protošiem sevi atzinuši deviņi tūkstoši jeb 0,4%.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form