Vai zinājāt, ka rīdzinieks Konstantīns fon Rengartens 1894. gada 15. augustā pameta savu dzīvokli Rīgā, Miera ielā, kājām apgāja apkārt pasaulei un 1898. gada 20. septembrī atgriezās atpakaļ mājās? Žurnālists Viesturs Radovics izstāsta, kā ceļotājam gāja, tāpat Radovics izpētījis, ko par Kārļa Ulmaņa pēdējo mūža gadu vēsta no Krievijas čekas arhīva iegūti dokumenti, kas Latvijā brīnumainā kārtā nonāca 1991. gadā.
Varbūt pamanījāt, ka aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps publiski painteresējās, kā būtu ar dezinfekcijas līdzekļu injicēšanu Covid-19 pacientiem, ja jau atklāts, ka tie nogalina slimību izraisošo vīrusu SARS-CoV-2. ASV prezidents tika asi kritizēts par šādu muļķību runāšanu, bet "Delfi" izglītības, zinātnes un tehnoloģiju kanāla "Campus" redaktors Edžus Miķelsons aprakstīja, ka Tramps nebūt nav pirmais, kas nāk klajā ar šādiem klaji bīstamiem prātojumiem. Bija laiki, kad ne viena vien terapija bija balstīta uz līdz galam neizprastām, nepārbaudītām idejām, bet efektivitātes noteikšanai par gana labiem tika atzīti nesistemātiski novērojumi vai atsevišķi anekdotiski piemēri. Miķelsons ieskicē dažus spilgtus gadījumus, par kuriem mūsdienās, par laimi, varam lasīt vien vēsturiskos materiālos.
Stāstījām arī par kādu svētku dienu Austrālijā 25. aprīlī, ko sauc par Anzaku dienu. Nozīmības ziņā tā līdzinās mūsu Lāčplēša dienai. Izrādās, tajā godina arī latviešus, kas Pirmajā pasaules karā bija nonākuši otrā pasaules malā un cīnījušies kopā ar šīs zemes karavīriem.
Piedāvājam ielūkoties dažos no šī gada spilgtākajiem vēstures stāstiem.
Krievijā iegūti čekas dokumenti liecina par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējiem gadiem
Zobu suka un plastmasas glāzīte – šie ir divi pēdējie priekšmeti, kas piederēja Latvijas pirmās brīvvalsts pēdējam faktiskajam Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. 1942. gada 1. septembrī tie viņam vieninieka kamerā cietumā tika atņemti, pēc 20 dienām Ulmanis Krasnovodskas cietumā mira. Par ievērojamā Latvijas valstsvīra pēdējo mūža gadu vēsta no Krievijas čekas arhīva iegūti dokumenti, kas Latvijā brīnumainā kārtā nonāca 1991. gadā.
Dīvainākā 2. pasaules kara kauja – amerikāņi un vācieši kopā cīnās pret... vāciešiem
Pirms 75 gadiem, 1945. gada maija sākumā, Eiropā noslēdzās 2. pasaules karš. Berlīne bija jau kritusi, pēdējās sadursmes notika vēl tikai dažviet Kurzemē, Čehijā un Polijā. 5. maijā Austrijas Alpos norisinājās viena no šī kara dīvainākajām kaujām: saujiņa amerikāņu un vācu karavīru pirmo un vienīgo reizi karoja plecu pie pleca pret kopēju ienaidnieku – “Waffen SS” vienībām.
Atskats vēsturē, kad klepu ārstēja ar heroīnu, bet sifilisu ar smago metālu
Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps publiski painteresējās, kā būtu ar dezinfekcijas līdzekļu injicēšanu Covid-19 pacientiem, ja jau atklāts, ka tie nogalina slimību izraisošo vīrusu SARS-CoV-2? Protams, ne jau Tramps vien ir tas, kurš nāk klajā ar šādiem klaji bīstamiem prātojumiem, taču viņa balss aizskan daudz tālāk nekā "cilvēkam parastajam".
Anna Kopčovska – apsviedīgā rīdziniece, kura pirms 125 gadiem ar divriteni apceļoja pasauli
Anna Kopčovska, kas pasaulē pazīstama kā Annija Londonderija (Annie Londonderry), bija Rīgā dzimusi ebreju izcelsmes amerikāņu žurnāliste, kura vēsturē iegājusi kā pirmā sieviete, kas ar velosipēdu apceļojusi pasauli. Viņas neparasto dzīvesstāstu savā grāmatā "Around the World on Two Wheels: Annie Londonderry's Extraordinary Ride" iemūžinājis amerikāņu žurnālists un rakstnieks Pīters Žoitlins (Peter Zheutlin). Annija bija viņa vecvectēva māsa.
'Santjago kauja' un luksofors jeb kurš futbolā ieviesa sarkano un dzelteno kartīti
Bez dzeltenās un sarkanās kartītes futbols mūsdienās nav iedomājams – tās apzīmē tiesneša lēmumus, kas saprotami ikvienam spēlētājam un skatītājam visā pasaulē. Varētu domāt, ka šīs kartītes tiesnešu kabatās bijušas vienmēr, taču patiesībā dzelteno un sarkano kartīti ieviesa tikai pirms piecdesmit gadiem. Viss sākās ar kādu brutālu spēli 1962. gada Pasaules kausa finālturnīrā Čīlē, kuru tiesāja anglis Kens Estons...
Vīri, kuri 1949. gadā dzina latviešus vagonos uz Sibīriju, – kas viņi bija?
1949. gada 25. martā Padomju Savienības represīvās iestādes uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, lielākoties lauciniekus. Operācijā “Krasta banga” piedalījās ne tikai profesionāli čekisti un karavīri, no kuriem daļu uz deportāciju laiku speciāli ieveda no Krievijas, bet arī aptuveni septiņi tūkstoši tā saukto iznīcinātāju bataljonu (IB) karavīru. Vismaz trešdaļa no viņiem bija latvieši.
Kāpēc padomju laikos Imantā un Babītē nepieturēja vilcieni
Savulaik populārā Latvijas Televīzijas joku raidījuma “Imanta–Babīte nepietur” nosaukums nav ķerts no zila gaisa. Elektrovilcienu traukšanās garām šīm stacijām bija skaudra realitāte padomju okupācijas laikā, kad darbaļaudis par šo neērtību mēdza sūdzēties gan avīzēm, gan dzelzceļa uzturētājiem. Tā kā dzelzceļa pieturas Jūrmalas virzienā atrodas diezgan tuvu viena otrai, vilcieni tām garām skrēja arī pirms 2. pasaules kara, lai ātrāk nogādātu atpūtniekus Ķemeru kūrortā.
Bēgot no cara, kuģa vai bezdarba: drošsirdīgi latvieši, kas karoja zem Austrālijas karoga
25. aprīlis Austrālijā un Jaunzēlandē ir svētku diena, kurā tiek godināta karavīru piemiņa. Nozīmības ziņā tā līdzinās mūsu Lāčplēša dienai. Datums izvēlēts, atceroties bruņoto spēku pirmo vērienīgo militāro operāciju, – tā notika 1915. gadā Turcijā, Galipoles pussalā. Šo valstu armijas korpusa (ANZAC) rindās tolaik Pirmajā pasaules karā cīnījās vismaz 157 Latvijā dzimuši vīri. Viņus sauca par latviešu anzakiem. Portāls "Delfi" skaidro, kas viņi bija, kā tur nonāca un kur par šo Latvijas vēstures daļu uzzināt vairāk.
Latvietis kļūst par miljonāru, tirgodams zobupastu; padomju vara uzņēmēju nogalina
Antons Rimeiks bija viens no veiksmīgākajiem pirmskara latviešu uzņēmējiem, kas soli pa solim, sākot ar mazumiņu, pats izveidoja veiksmīgu parfimērijas ražotni, radīja Latvijā pirmo zobupastu un radoši virzīja savus produktus tirgū. Padomju vara viņa darbību novērtēja kā "kontrrevolucionāru", 1941. gadā Rimeiks ar ģimeni tika deportēts uz Sibīriju, kur latviešu uzņēmēju nošāva.
Valentīna Bianki: Eiropas operas dīvas rozēm kaisītais ceļš līdz Kandavai
Par savulaik slaveno operdziedātāju Valentīnu Bianki šobrīd liecina vien apsūnojusi krusta pamatne ar dzimšanas un miršanas datumu Mežmuižas kapsētā netālu no Kandavas un grūti salasāmi apraksti vēsturiskajā periodikā, taču bija laiks, kad viņa ar vērienu izceļojās krustu šķērsu pa Eiropu un Krievzemi, ar savu talantu un daili valdzinot gan tādus mūzikas dižgarus kā Mihails Gļinka un Rihards Vāgners, gan klausītāju tūkstošus. Kas bija šī neparastā sieviete, un kā viņa nonāca Kandavā?
Atskats vēsturē: Kā khmeri nacionālas utopijas vārdā nogalināja trešdaļu tautiešu
"Vīrieši un sievietes, tērpušies melnās drēbēs, klusi staigāja pa pilsētu, metodiski pārņemdami savā varā katru krustojumu, savākdami ieročus un pavēlēdami valdības kareivjiem novilkt uniformas," 1975. gada 17. aprīlī notikušo sarkano khmeru ienākšanu Kambodžas galvaspilsētā Pnompeņā apraksta bijušais BBC žurnālists Filips Šorts. ASV balstītā Lona Nola hunta bija gāzta, bet to, kas sekos, zināja nedaudzi.
Pēdējais nacistu karavīrs ASV – vācu gūsteknis 40 gadus dzīvo nepamanīts
Otrā pasaules kara laikā vairāk nekā 450 000 nacistiskās Vācijas karagūstekņu tika nogādāti Amerikas Savienotajās Valstīs. Izmitināti 700 nometnēs, viņi gaidīja savu likteni. Kara beigās visi gūstekņi tika nosūtīti atpakaļ, izņemot septiņus, kuri pamanījās izbēgt. Sešus no viņiem diezgan ātri saņēma ciet un nosūtīja uz dzimteni. Vienīgi Georgs M. Gertners, dzimis Šveidnicā (mūsdienu Svidņica, Polijas Lejassilēzijas vojevodiste), pazuda kā ūdenī. Četras desmitgades viņa fotogrāfija atradās Federālā izmeklēšanas biroja meklētāko personu saraksta augšgalā, taču atrast viņu tā arī neizdevās. Kāds ir šī cilvēka stāsts? Par to šajā rakstā.
Pirmais cilvēks, kurš kājām apgāja apkārt pasaulei – rīdzinieka Rengartena stāsts
Četri gadi, viens mēnesis, divpadsmit dienas un divpadsmit stundas – tik daudz laika vajadzēja rīdziniekam Konstantīnam fon Rengartenam, kurš 1894. gada 15. augustā pameta savu dzīvokli Rīgā, Miera ielā, kājām apgāja apkārt pasaulei un 1898. gada 20. septembrī atgriezās atpakaļ mājās. Lai arī tam nav oficiāla apstiprinājuma, fon Rengartenu uzskata par pirmo cilvēku pasaulē, kurš apgājis apkārt zemeslodei.
Zudušais Staburags – teiksmainākā vieta Latvijā
Daugavas ielejas kreisajā krastā, tagadējā Jaunjelgavas novadā, reiz bija īstens dabas brīnums, kas teju 55 gadus acīm vairs nav lūkojams. Staburags, Staburadze, Velna bārda – lai arī kā to mēdza saukt, ikvienam ir skaidrs, ka runa ir par 18,5 metrus augsto saldūdens kaļķiežu klinti, kura veidojusies vairāku gadu tūkstošu laikā.
Stāsts par latviešu izlūku, kurš pirms 100 gadiem terorizēja ‘sarkanos’ un ieguva trofejas miljona vērtībā
Tieši pirms 100 gadiem, kad Latvijas Neatkarības karš tuvojās noslēgumam un ar Padomju Krieviju jau bija noslēgts slepens pamiers, Latgales frontē ar saviem izlūkgājieniem pretiniekus turpināja “terorizēt” Latvijas armijas kapteiņa Hugo Helmaņa vadītās izlūkvienības. Latviešu virsnieks, kura pretiniekiem atņemto trofeju summa, pēc tā laika aprēķiniem, bija gandrīz miljons latu, pēc kara civilajai dzīvei izrādījās nepiemērots un beigās ņēma traģisku galu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
