AFI

Latviešu valodu pašlaik prot 79% Latvijas iedzīvotāju, liecina 2000.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultāti. Iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā, 1989.gadā, latviešu valodu zināja 61,7% Latvijas iedzīvotāju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), Latvijā dzīvo vairāk nekā 150 tautību iedzīvotāji. Dominējošās valodas ir latviešu un krievu.

Analizējot Latvijas iedzīvotāju dzimto valodu saistībā ar viņu tautību, var secināt, ka ne visi attiecīgās tautības iedzīvotāji par savu dzimto valodu ir norādījuši valodu, kas ir analoģiska tautībai. No visiem Latvijas iedzīvotājiem savai tautībai atbilstošo dzimto valodu ir norādījuši 86,3%. Augstākais savai tautībai atbilstošās dzimtās valodas īpatsvars ir latviešiem - 95,7%. Tam seko krievi - 94,5%, čigāni - 68,7% un lietuvieši - 39,4%. Zemākā tautības un dzimtās valodas atbilstība tabulā norādīto tautību pārstāvju vidū ir baltkrieviem, vāciešiem un ebrejiem.

Tautas skaitīšanas dati liecina, ka vairāk nekā 72 000 cittautiešu kā savu dzimto valodu norādījuši latviešu valodu. Visvairāk ar dzimto latviešu valodu ir lietuviešu - 42,5% un igauņu - 39,3%. Krievu valodu par savu dzimto valodu visvairāk izvēlējušies baltkrievi - 72,8% baltkrievu tautības iedzīvotāju, ebreji - 79,1%, tatāri - 68,2%, ukraiņi - 67,8%.

Visaugstākais latviešu valodas prasmes līmenis ir latviešu tautības iedzīvotājiem - 98%. Nākamie augstākie latviešu valodas prasmes rādītāji ir lietuviešiem - 85,8%, igauņiem - 76,7%, čigāniem - 66,4%, poļiem - 61,8% un vāciešiem - 61,1%. Latviešu valodu, pēc tautas skaitīšanā iegūtajiem datiem, zina arī 52,3% krievu, aptuveni puse baltkrievu, ukraiņu, ebreju, armēņu, moldāvu, gruzīnu.

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu, 2000.gadā, salīdzinot ar 1989.gadu, kopumā ir pieaudzis par 17,3 procentpunktiem. Relatīvi straujāks šis palielinājums ir ukraiņiem - 37 procentpunkti, tatāriem - 34, baltkrieviem un vāciešiem - 32, krieviem - 30 procentpunkti.

Krievu valodu visvairāk zina krievi - 97,5%. Latviešu tautības personu vidū krievu valodas prasmi apliecina 70,7% iedzīvotāju. Krievu valodu prot 96,3% baltkrievu, 95,6% ukraiņu, 95% tatāru, 92,8% poļu, 89,4% ebreju.

Latviešu valodas prasmes līmenis visaugstākais ir Talsu, Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Ventspils, Gulbenes un Madonas rajonā. Zemākais latviešu valodu protošo iedzīvotāju īpatsvars ir Daugavpilī - 41,4%. Arī Rīgā latviešu valodas zināšanu līmenis ir par 10 procentpunktiem zemāks nekā valstī kopumā.

Salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju par 5-6 procentpunktiem zemāks latviešu valodas zināšanu līmenis ir Jūrmalā, Liepājā un Rēzeknē. No lauku rajoniem viszemākais latviešu valodas prasmes līmenis ir Daugavpils rajonā - 62%, Ludzas - 76,2%, Rēzeknes -75,7%, un Krāslavas rajonā - 68,6%.

Kādu no Eiropā plašāk izplatītajām valodām - angļu, vācu vai franču - prot gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, kurš uzrādījis svešvalodu prasmes līmeni. Absolūtie skaitļi liecina, ka angļu valodu pārvalda 340 000 Latvijas iedzīvotāju, vācu valodu - 179 000 iedzīvotāju, franču valodu - gandrīz 10 000 iedzīvotāju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form