Latvija 14 gadu laikā ECT zaudējusi 277 000 latu
Foto: LETA

14 gadu laikā, kopš Latvijā stājās spēkā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencija, kompensācijās par zaudētajām lietām Strasbūras tiesā valsts samaksājusi 277 tūkstošus latu, to intervijā žurnālam "Ir" stāsta Ministru kabineta (MK) pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Strasbūras tiesa skatījusi 145 lietas pret Latvijas valsti. Vairākumā gadījumu Latvijas valsts ir zaudējusi vai pati atzinusi savas kļūdas, porti, ir 52 nelabvēlīgi spriedumi, 20 mierizlīgumi un 15 lietas izbeigtas, kad Latvija vienpusēji atzinusi savu vainu.

No šiem zaudējumiem varētu izvairīties, ja tiesneši nepieļautu elementāras kļūdas. Kā stāsta Reine, statistika liecinot, ka 30% no visām lietām, kuras ierosinātas pret Latviju, ir lietas, kas saistītas ar elementārām kļūdām tiesu sistēmā. "Un 30% no šiem jau minētajiem 30% ir lietas, kurās kļūdas konstatētas Augstākās tiesas darbā. Ir par ko aizdomāties," uzsvērusi Reine. Kļūdas, kuras noved pie tiesāšanās Strastbūrā, esot gan krimināllietās, gan civillietās. Par Administratīvo tiesu ir salīdzinoši daudz mazāk sūdzību, žurnālam norādījusi Reine.

Reine laikrakstam minējusi piemērus ierisinātajās lietās, proti, tiesa "aizmirsusi" rakstīt protokolu, uz sēdi uzaicināt liecinieku vai lieta vispār uz pāris gadiem "aizmirsusies" tiesneša seifā. Reine intervijā to saukusi par absurdu.

Intervijā viņa pauž, ka atrunas ar pārslodzi bieži nav pamatotas. Reine norāda, ka tiesām biežāk jāizmanto tiesības lietu skatīt bez neieradušās puses. Piemēram, ja tiesneši saskaņotu tiesas datums ar procesa dalībniekiem, tad, ja pēc saskaņošanas kāda no pusēm uz tiesu nenāk, varētu lietu skatīt bez tās. Par šādu praksi viņa uzteikusi Latgales apgabaltiesu, kas šādu praksi izmanto. Arī Strasbūras tiesa noraidījusi sūdzības, kas bijušas par lietas izskatīšanu bez visiem iesaistītajiem, sacījusi eksperte.

Taču šāda prakse nav iedibināta nedz citās apgabaltiesās, nedz Augstākajā tiesā, uz kuras sirdsapziņas esot visvairāk lietu, kas zaudētas tiesas paviršības vai nolaidības dēļ, vēstījusi Reine.

Kritiska viņa ir arī par to, ka pēc zaudētajiem spriedumiem nav ierosinātas nedz disciplinārlietas, nedz kļūdas vērtētas tiesnešu ētikas komisijā. "Vienmēr dzirdu atrunu - disciplinārlietai jau ir iestājies noilgums. Jā, tā varbūt arī ir, bet atcerēsimies, ka lieta ir iztiesāta visās trijās tiesu instancēs! Tas nozīmē, ka pati tiesa varēja šīs problēmas pamanīt daudz ātrāk," žurnālam teikusi Reine. Viņa atzinīgi novērtējusi Tieslietu ministrijas iniciatīvu no 2013.gada reizi piecos gados veikt tiesnešu kvalifikācijas pārbaudi. Taču svarīgi, lai komisijā vienīgie vērtētāji nebūtu paši tiesneši, jo tādā gadījumā rezultāts būs formāls.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form