Tiek prognozēts, ka nevienā no ES valstīm dzimstība tādā līmenī, kas ļautu atražot savu paaudzi, (vidēji 2,1 bērns uz vienu sievieti reproduktīvajā vecumā) netiks sasniegta pat 2050.gadā. Arī Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, un sabiedrība kopumā arvien straujāk noveco.

Šobrīd mēs katru mēnesi zaudējam 700-1000 cilvēkus, un vairāku pētniecības organizāciju prognozes liecina, ka Latvija 2030. gadā radikāli atšķirsies no sabiedrības, kāda tā ir patlaban. Latvijā 2030. gadā dzīvos mazāk kā 2 miljoni iedzīvotāju; vairums būs vecāki par 45 gadiem, bet pensijas vecuma cilvēki jau 2020.gadā būs vairāk nekā bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem.

Izaicinājums! Demogrāfiskā situācija Latvijā šobrīd un nākotnē, ir tieši saistīta ar Latvijas galvenā resursa - cilvēku - ietekmi uz ekonomisko attīstību. Cilvēkresursu izmantošanas ziņā Latvija ir viena no vadošajām (5. vietā), salīdzinot ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Tomēr augsta nodarbinātība nenozīmē augstāku cilvēkkapitāla produktivitāti. Latvijai ne tikai jāpalielina ieguldījumi cilvēkresursu attīstībā, kas ir ilgtermiņa investīcijas, bet arī jāuzlabo to izmantošanas sistēma.

Iespējas! Tā kā ieguldījumi talantu un spēju attīstībā atdevi parasti dod 20-30 gadu laikā, pašreizējie ieguldījumi sākuma, pamata un vidējā izglītībā ir klasiska ilgtermiņa darbība. Līdztekus ir būtiski kāpināt produktivitāti, ar mūžizglītības palīdzību uzlabojot tautsaimniecībā tieši izmantojamu spēju un iemaņu apgūšanu cilvēkiem, kas vecāki par 35 gadiem, kā arī palielinot zināšanu un izpētes intensitāti ekonomikā. No darba tirgus ilgtspējas viedokļa darbaspēka līdzdalības paildzināšana, ieguldot cilvēkkapitāla bāzē un produktivitātē, ir vislabākais risinājums novecošanās negatīvā iespaida uz pensiju sistēmu mazināšanā. Pārējie risinājumi - sociālo maksājumu palielināšana vai pensiju un darba algu attiecības samazināšana nes līdzi negatīvas sekas. Sociālo maksājumu palielināšana nozīmē darbaspēka sadārdzināšanos, bezdarba palielināšanos un uzņēmumu konkurētspējas samazināšanos. Savukārt pensiju un darba algu attiecības samazināšana pazemina dzīves līmeni mājsaimniecībās un veicina nabadzību.

 

Kādas ir iespējas un kas būtu jādara, lai vecāki cilvēki vēlētos un varētu iesaistīties mūžizglītībā? Kā integrēt vecākus cilvēkus darba tirgū un kādās nozarēs?

 

Kā attīstīt darbaspēka produktivitāti? Vai darba devēji ir ieinteresēti attālināta darba un nepilna laika darba iespējās? Kas ir lielākie kavēkļi cilvēkiem ar kustību traucējumiem iesaistīties darba tirgū?

 

Kā reaģēt uz cilvēku skaita samazināšanos lauku teritorijās?

Atbildes uz šiem jautājumiem ir, tās piedāvā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādātāji. Vai šīs atbildes ir pareizās un risinājumi labākie, jāspriež mums visiem kopā. 10.oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks nacionālais forums "Atspēriens. Latvija 2030", kura ietvaros radošājā darbnīcā "Cilvēkkapitāls un izglītība" eksperti un dažādu mērķa grupu pārstāvji diskutēs par iespējamajiem un nepieciešamajiem risinājumiem, par soļiem, kas sperami jau tagad, lai nākotnē adekvāti reaģētu demogrāfiskajiem izaicinājumiem. Nāc un piedalies!

Piereģistrēties dalībai forumā un radošajā darnbnīcā "Cilvēkkapitāls un izglītība" vēl iespējams www.latvija2030.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!