Foto: Delfi. Agnese Bankovska

Pasaulē strauji aug gan pieprasījums pēc enerģijas, gan naftas un gāzes cenas. Sagaidāms, ka līdz ar augošo globālo pieprasījumu pēc fosilās degvielas un piegādes ķēdēm kļūstot arvien garākām un centralizētākām, kā arī palielinoties atkarībai no importa, augstās gāzes cenas zemākas nekļūs, bet visdrīzāk augs arī turpmāk.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lētas enerģijas laiki ir beigušies. Neveicot nekādus pasākumus paredzams, ka gan enerģijas pieprasījums pasaulē, gan CO2 emisija līdz 2030. gadam pieaugs par 60%. Latvijas iedzīvotāji to izjutīs ne tikai kā pieaugošu enerģijas cenu sadārdzinājumu, bet arī kā klimata izmaiņas.

Pieaugot fosilās enerģijas patēriņam, pieaug ne tikai to cena, bet arī tiek veicinātas neatgriezeniskas klimata izmaiņas. Jo pasauli "uzkarsē" lielais naftas, ogļu un dabas gāzes patēriņš, kas arvien vairāk palielina siltumnīcas efektu. Visi pasaules reģioni, tajā skaitā arī Eiropas Savienība (ES) un Latvija, piedzīvos nopietnu klimata izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību un ekosistēmām. Tāpēc fosilā enerģija un tās patēriņš netiek vairs uzskatīts par ilgtspējīgas nākotnes iespēju.

Iedzīvotāji visā pasaulē izjūt klimata pārmaiņas, kas arvien vairāk apdraud pašas cilvēces eksistenci. Mūsu klimats kļūst siltāks. Desmit no 20.gadsimta karstākajām vasarām pasaulē bijušas pēc 1990. gada. Pieaug liela sausuma periodi, karstuma svelmes, spēcīgas vētras, ugunsgrēki un lieli plūdi. Dabas postījumos ik gadu cieš aptuveni pusmiljards pasaules iedzīvotāju, šīs katastrofas rada vairāk kā 100 miljardu eiro lielus zaudējumus pasaules ekonomikai.

Kas notiek Latvijā?

Latvija ir viena no mežainākajām Eiropas valstīm. Mums ir auglīga zeme dažādu enerģijas kultūru audzēšanai un visnotaļ vējains klimats. Šie apstākļi rada priekšnoteikumus atjaunojamo enerģijas resursu, piemēram, enerģētiskās koksnes, salmu un vēja izmantošanai vietējās enerģijas ražošanai. Mēs eksportējam enerģiju, ko varētu izmantot paši, kā arī pilnībā neizmantojam iespējas, ko sniedz mūsu dabas bagātības.

 

Latvija ir astotā vietā starp ES valstīm enerģijas neefektīvas izmantošanas ziņā, enerģijas intensitāte mums ir piecas reizes lielāka nekā enerģijas izmantošanā efektīvākajai ES valstij Dānijai. Tas nozīmē, ka Latvijai ir ievērojams enerģijas taupīšanas potenciāls. Enerģijas taupīšanā jāiesaista pēc iespējās lielāks mājsaimniecību skaits. Piemēram, 10% no kopējā ES elektroenerģijas patēriņa rada iekārtas stand-by režīmā. Svarīgi ir arī iedzīvotāju informēšanas pasākumi, jo savlaicīga un kvalitatīva informācija rada priekšnoteikumus gan enerģiju taupošam dzīvesveidam ikdienā, gan ilgtermiņa investīcijām enerģiju taupošos veidos un risinājumos.

Atbildes uz jautājumiem par to, kādai vajadzētu būt valsts lomai ilgtermiņa enerģētikas problēmu risināšanā un kādas ir valsts rīcības iespējas un ierobežojumi, kā arī kādi varētu būt pasākumi energoefektivitātes palielināšanai, piedāvā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.

 

10.oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks nacionālais forums "Atspēriens. Latvija 2030", kura ietvaros radošājā darbnīcā "Atjaunojam un droša enerģija" eksperti un dažādu mērķa grupu pārstāvji diskutēs par iespējamajiem un nepieciešamajiem risinājumiem enerģētikas nozarē Latvijā. Nāc un piedalies!

Piereģistrēties dalībai forumā un radošajā darnbnīcā "Atjaunojama un droša enerģija" vēl iespējams www.latvija2030.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form