Viņa norādīja, ka pērn uz 100 dzemdībām bijuši 38 aborti, un prognozēja, ka šogad veikto abortu skaits varētu būt mazāks. Taču abortu skaita samazinājums nevarētu būt attiecināms uz to, ka sievietes retāk izšķiras par grūtniecības pārtraukšanuu, bet gan tādēļ, ka ļoti daudzi cilvēki reproduktīvajā vecumā aizbrauc prom, paskaidroja Matule.
Situācija ar abortiem Igaunijā arī ir līdzīga, žurnālistiem atzina Tartu universitātes pētniece Kai Haldre. Viņa minēja, ka Igaunijā uz 100 dzemdībām vidēji tiek veikti 40 aborti. Haldre gan uzsvēra, ka Igaunijā iedzīvotājiem ir subsidēta kontracepcija, un tā ir iekļauta veselības apdrošināšanā. Turklāt divas trešdaļas no abortu izmaksām sedz valsts.
Haldre norādīja, ka arī Igaunijā abortu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies. Samazinājies arī saslimšanu skaits ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Rezultāts panākts, ilgtermiņā nodrošinot obligātu zināšanu par cilvēka seksualitāti apgūšanu Igaunijas skolās, kā arī izveidojot jauniešiem draudzīgu veselības pakalpojumu centru tīklu, kur ir pieejamas konsultācijas par seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī bezmaksas kontracepcija.
"Tāpēc, lai gan Igaunijā samazinās vecums, kad tiek sākta dzimumdzīve, jauniešu vidū pieaug prezervatīvu un drošu kontracepcijas metožu lietošana, kā arī par tām uzlabojas zināšanas," paskaidroja Haldre.
Runājot par abortu izmaksām Latvijā, Matule informēja, ka aborts izmaksā no 37 līdz aptuveni 120 latiem. Viņa arī atzina, ka reizumis ir gadījumi, ka sieviete neveic abortu tāpēc, ka nevar to atļauties.
Savukārt Eiropas Kontracepcijas un reproduktīvās veselības apvienības valdes locekle Kristina Gemzele-Danielsone, spriežot par Nacionālās apvienības ierosinājumu palielināt laiku pārdomām pirms aborta izdarīšanas, sacīja, ka šāda iecere nebūtu atbalstāma, jo 95% sieviešu, kuras ir devušās pie ārsta, jau ir izdarījušas izvēli par labu abortam un piespiedu gaidīšana uz sievietes garīgo veselību var atstāt negatīvu iespaidu.
Viņa arī atgādināja, ka bieži vien, lai sievieti atturētu no aborta, tiek izmantots mīts, ka tas var negatīvi ietekmēt sievietes spēju radīt pēcnācējus, jo, veicot abortu atbilstoši rekomendācijām, negatīva ietekme uz veselību nav novērota.
Gemzele-Danielsone arī norādīja, ka abortu aizliegums neatrisinās problēmu un tā vietā, lai abortu nebūtu, tiks veikti nelegālie aborti, kuru dēļ sievietes var apdraudēt savu dzīvību un veselību. Tāpēc, lai rūpētos par sieviešu veselību, kā arī aizsargātu viņu izvēles brīvību, iespēja veikt abortu ir jāsaglabā.
Patlaban Latvijā arī politiķu darba kārtībā aktualizējies jautājums par abortu skaita samazināšanu, lai veicinātu dzimstību. Vieni vēlas padarīt kārtību stingrāku, otri uzsver sievietes tiesības izlemt pašai. Tuvākajās nedēļās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija vērtēs priekšlikumus, ko virzīt tālāk likuma izmaiņām. Jautājums par dzimstības veicināšanu pēdējo gadu laikā kļuvis aktuāls, jo zemā dzimstība nākotnē radīs milzīgu slogu uz sociālo budžetu, bet demogrāfi biedē, ka zemās dzimstības dēļ ir apdraudēta tautas nākotne.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pērn Latvijā grūtniecību mākslīgi pārtrauca septiņi tūkstoši sieviešu un visvairāk vecumā no 25 līdz 30 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra gada pārskats par iedzīvotāju veselību.
2011.gadā Latvijā veikti 10 320 abortu, tostarp 7089 mākslīgie. Uz tūkstoti dzīvi dzimušajiem bērniem mākslīgi grūtniecība pārtraukta 384 gadījumos.