Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē organizācijas biedri, uzzinot to, ka drīzumā Latvijas lauksaimniekiem būs pieejami ilgi gaidītie SAPARD atbalsta līdzekļi, bija sajūsmināti, skaļi aplaudējot.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā pauda, ka minimālā summa, ko no SAPARD varēs saņemt vienam projektam, būs 5000 eiro, bet maksimālā - 180 tūkstoši eiro. Katrai akreditētajai apakšprogrammai būs noteikts finansējuma apjoms, kuru atmaksās.
SAPARD finansējumu būs iespējams saņemt pēc projekta realizēšanas. Tas nozīmē, ka sākotnēji būs jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti par projektu, kura realizēšanai plānots pretendēt uz SAPARD, tad jāņem kredīts bankā vai jāmeklē citi finansējuma iegūšanas avoti un tikai pēc projekta realizācijas tiks piešķirts finansējums no SAPARD. Projekta gaita tiks uzraudzīta un kontrolēta gan tā izpildes laikā, gan piecus gadus pēc tā realizēšanas. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, SAPARD nauda būs jāatdod.
Latvija ir saņēmusi akreditāciju SAPARD finansējuma saņemšanai sešās apakšprogrammās - "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija", "Lauksaimniecības zemju apmežošana", "Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana", "Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus", "Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana" un "Pavadošais pasākums "Apmācība"".
Latvija no SAPARD fonda plāno saņemt aptuveni 13,5 miljonus latu gadā. Latvijas līdzfinansējumu, kas ir 4,402 miljoni latu no fonda finansētajiem projektiem, sākotnēji ņems no subsīdijām, kas atvēlētas lauksaimniecības attīstībai.
SAPARD ietvaros desmit kandidātvalstīm - Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Bulgārijai, Čehijai, Ungārijai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai - piešķirti 520 miljoni eiro gadā kā finansiāla palīdzība pirms iestāšanās ES. SAPARD finansējumu Latvijas lauksaimnieki gaida jau divus gadus.
Kopumā Latvijā ir pieejami divi pirmsiestāšanās fondi - bez lauksaimniekiem domātā SAPARD arī ISPA, no kura tiek finansēti vides un transporta projekti. Fondu piešķiršanas mērķis ir veicināt ES kandidātvalstu attīstību, lai atvieglotu to iestāšanos savienībā.
Kā pauda Latvijas Dārzkopju asociācijas SIA "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš, dārzkopji ir izrādījuši lielu interesi par SAPARD līdzekļu saņemšanas iespējām. Interese par SAPARD līdzekļu saņemšanas iespējām ir arī pārsvarā no visiem Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biedriem, apliecināja savienības valdes priekšsēdētājs Marģers Rava, norādot, ka uz SAPARD līdzekļu saņemšanu cer gan lieli uzņēmumi, gan arī ne tik lieli.
Savukārt, kā norādīja Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš, pēc viņa domām, ES atbalsta līdzekļi būs pieejami tiem uzņēmumiem, kuriem ir zināms kapitāls. "SAPARD ir domāts tiem, kam ir nauda. Tie, kas varēs ieguldīt līdzekļus projektu realizācijā, varēs saņemt Eiropas Savienības atbalsta līdzekļus," norādīja organizācijas vadītājs, atzīstot, ka atbalsta līdzekļus saņems tie, kas ir sasnieguši zināmu attīstības līmeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
