Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, ja tas notiek brīvprātīgi, žurnālistiem pēc valdības sēdes teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma ( V).
Tas nozīmē, ka papildus iepriekš atbalstīto 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai valdība ir gatava brīvprātīgā kārtā uzņemt vēl 526 personas.
"Valdība atbalstīja brīvprātīgu, solidāru šo 120 tūkstošu bēgļu pārvietošanu, atbalstot 526 cilvēku [uzņemšanu], kas ir piedāvāti Latvijai," sacīja premjere.
Latvijas pozīciju atbalstīja partijas "Vienotība" ministri, bet Nacionālās apvienības pārstāvji - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Tāpat pret balsojis veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), norādīja Straujuma.
"Pret bija trīs ministri," viņa apliecināja.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) žurnālistiem apliecināja, ka balsojis "par" pozīciju, jo viņa pārstāvētajā nozarē solidaritāte ir būtiska. Sarunās ir panākts būtisks progress, savu atbalstu pamatoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
NA atbalstīja 15 no 17 pozīcijas punktiem, žurnālistiem skaidroja Rasnačs. Pēc viņa teiktā, apvienība rosinājusi papildināt divus no pozīcijas punktiem, tostarp noteikt, ka Latvijai noraida obligāto kvotu principu. Valdība NA piedāvātas izmaiņas neatbalstīja, bet apvienība cer uz Eiropas lietu komisijas atbalstu.
Pēc Straujumas teiktā, Latvijas pozīcija vēl tiks paplašināta ar ārējo dimensiju un Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu iespējamo sadarbību, kā arī panākta vienošanās par Latvijas pozīcijas atklāšanu sabiedrībai, proti, tā būs publiski pieejama, izņemot daļu par citu valstu nostāju.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) klāstīja, ka ārējā dimensija nozīmē to, ka patvēruma meklētāju uzņemšana Eiropā ir tikai viens no mehānismiem, kā risināt migrācijas problēmas, ar ko saskaras ES dalībvalstis. Ir jādomā gan par cīņu ar cilvēku kontrabandistiem, gan palīdzību patvēruma meklētāju izcelsmes valstīm un ES militārām misijām Vidusjūrā, lai nepieļautu bēgļu pārvešanai paredzēto tukšo kuģu iebraukšanu, viņš minēja.
Kozlovskis arī pauda cerību, ka Saeimas Eiropas lietu komisija, kurai vēl jālemj par Latvijas pozīciju, nemainīs valdības nostāju. "Tas ir ļoti nopietns jautājums par mūsu nākotni. Arī Latvija nevar būt pasargāta no līdzīga veida problēmām,” viņš teica.
Pēc ZZS pārstāvju teiktā, trīs atbildīgajā Saeimas komisijā esošie ZZS pārstāvji - Armands Krauze, Belēvičs un deputāts Edgars Putra - gan ir pret jaunu bēgļu uzņemšanu.
Jau vēstīts, ka ceturtdien koalīcija nespēja vienoties par papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Ņemot vērā, ka jautājumā par jaunu bēgļu uzņemšanu Latvijā nepieciešama papildu informācija, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri ceturtdienas sēdē varēs balsot pēc savas pārliecības, skaidroja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Savukārt Nacionālās apvienības nostāja arvien ir noraidoša.
Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru padome, līdz kurai nepieciešama Latvijas pozīcija par to, vai uzņemt papildu patvēruma meklētājus, notiks 22. septembrī.
Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums paredz, ka dalībvalstīm obligātā kārtā jāuzņem 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Iepriekš valdība vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču atbilstoši jaunajam piedāvājumam, Latvijai papildus būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi.
