Sekretariāta pārstāvji norādīja, ka steigā rakstītais likums ir juridiski ļoti slikti sagatavots, tāpēc, lai ātrāk ieviestu ES prasības Latvijas likumdošanā, tiks pieņemti grozījumi jau spēka esošajos likumos. Sekretariāta pārstāve pauda viedokli, ka jaunais likums ir "jānoliek malā".
Pret ideju "iesaldēt" diskriminācijas novēršanas likumu iebilda Valsts cilvēktiesību birojs, kas uzskata, ka jaunais likums Latvijā ir jāpieņem, vienīgi tas esot daudz rūpīgāk jāizstrādā.
Deputāti atbalstīja sekretariāta viedokli un nolēma nevirzīt likumu uz Saeimu.
Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (LCESC) prezentētajā pērnā gada pārskatā par attīstību cilvēktiesību jomā norādīts, ka 2004.gadā Latvijā nav notikušas ar diskrimināciju saistītas tiesu prāvas, tomēr ir iesniegti vismaz divi prasību pieteikumi, kas gaida izskatīšanu šogad.
2004.gadā palielinājies Valsts cilvēktiesību biroja saņemto sūdzību skaits par diskrimināciju: pērn saņemtas 85 sūdzības, bet 2003.gadā - 58. Visbiežāk kā diskriminācijas pamats tiek minēts personas dzimums, vecums un invaliditāte vai veselība. Desmit sūdzības bijušas par diskrimināciju pēc rases vai tautības principa.
Eksperti uzsver, ka Latvijas likumdošanā joprojām nav iestrādātas ES diskriminācijas novēršanas prasības, kas Latvijai bija jāizdara līdz 2004.gada 1.maijam.