Saeima ceturtdien, 21. aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus par vienkāršotu un paātrinātu kārtību valsts apmaksātai grūtniecības pārtraukšanai Ukrainas sievietēm, kuras dzimtenē Krievijas izraisītā kara apstākļos kļuvušas par seksuālās vardarbības upuriem, kā rezultātā iestājusies grūtniecība.
Grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā atbalstīja 68 deputāti, bet pret balsoja opozīcijas deputātes Jūlija Stepaņenko un Karina Sprūde.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), uzrunājot deputātus, atzina, ka Rietumu sabiedrība nav spējusi novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā un nav spēju novērst varmācību, ar kuru saskaras Ukrainas iedzīvotāji.
Tajā pašā laikā Pavļuts uzsvēra, ka Latvija var palīdzēt Ukrainas bēgļiem un sievietēm, kuras cietušas no seksuālas vardarbības. "Mūsu pienākums ir neturpināt vardarbību pret sievietēm, pret kurām vērsušies vīrieši – Krievijas karavīri," sacīja ministrs.
Viņš piebilda, ka Ukrainas sievietes pašas lemj par grūtniecības pārtraukšanu, bet Latvijas pienākums ir nodrošināt šīsm sievietēm kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi.
VM iepriekš informēja, ka Ukrainas sievietēm, kuras ieradušās Latvijā un nolems pārtraukt grūtniecību, netiks piemēroti atsevišķi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktie nosacījumi valsts apmaksātas grūtniecības pārtraukšanas veikšanai, piemēram, nebūs nepieciešama izziņa no tiesībsargājošās iestādes un ārstu konsilija apstiprinājums.
Tāpat, lai pēc iespējas ātrāk varētu saņemt pakalpojumu, jo grūtniecības pārtraukšana iespējama līdz 12. nedēļai, paredzēts, ka vienuviet būs pieejama gan ginekoloģiska konsultācija, gan grūtniecības pārtraukšanas manipulācija un to varēs pārtraukt ne tikai ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā, bet arī dienas stacionārā, skaidroja VM.
Lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu konsultācijas laikā pieņems ginekologs, dzemdību speciālists, kurš veiks grūtniecības pārtraukšanu, pirms tam sniedzot grūtniecei konsultāciju.
Jau ziņots, ka VM likuma izmaiņas izstrādāja, pamatojoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Krievijas izraisītā bruņotā konflikta ietvaros tiek konstatēti kara noziegumi, tostarp, pret Ukrainas civiliedzīvotājām vērsti seksuālās vardarbības gadījumi, kuru rezultātā ir iespējama nevēlamas grūtniecības iestāšanās.
24. februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā. No Ukrainas ir aizbēguši vairāk nekā četri miljoni cilvēku.
