Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, piekritēju skaits politisko brīvību ierobežošanai ar mērķi panākt iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabojumus ir samazinājies. 1998.gadā šādu iespēju atbalstīja 53,8% respondentu, 1999.gadā - 44,2%, bet 2000.gadā - 42,6%.
Pagājušā gada nogalē veiktā aptauja liecina, ka politisko brīvību ierobežošanu, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabojumus, vairāk atbalsta Latvijas pilsoņi. Aptaujā minētajam apgalvojumam piekrituši 43,7% pilsoņu, savukārt 41,3% nepilsoņu apgalvojumam nav piekrituši. Viedokli šajā jautājumā bijis grūti formulēt 19,7% pilsoņu un 19,3% nepilsoņu.
Politisko brīvību ierobežošanu ar mērķi panākt iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos vairāk atbalsta laucinieki. Aptaujas rezultāti liecina, ka 47,9% lauku iedzīvotāju būtu pieļaujama politisko brīvību neliela ierobežošana, ja līdz ar to panāktu ekonomiskā stāvokļa uzlabojumus. Šādus pasākumus atbalsta arī 42,2% rīdzinieku un 41% citu pilsētu iedzīvotāji.
Viedokli šajā jautājumā visgrūtāk bijis formulēt citu pilsētu iedzīvotājiem - 20,7% šīs grupas respondentu nezināja, vai piekrist minētajam apgalvojumam. Atbildi nav zinājuši arī 20,2% lauku iedzīvotāju un 17,7% Rīgas iedzīvotāju. Aptauja veikta laika posmā no pagājušā gada 7. līdz 18.decembrim ar stratificētās nejaušās izlases metodi, aptaujājot 1001 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.