Līdz ar to, noteikumi paredz, ka mazumtirdzniecībā būs pieejama gan jau iedzīvotājiem ierastā galda un vārāmā sāls, gan arī jodētā sāls. Sāls jodēšanu ražotāji varēs veikt brīvprātīgi.
Noteikumi arī nosaka sāls marķēšanas prasības. Noteikumi paredz, ka sāli, kas neatbilst noteiktajām prasībām un kas iepakota un marķēta līdz 2006.gada 1.janvārim, Latvijā varēs izplatīt līdz ir beigušies krājumi. Noteikumos ir definētas arī higiēnas prasības sāls transportēšanai un uzglabāšanai.
Veselības ministrija tomēr uzsver, ka mūsu valstī ir mērens joda deficīts un sāls jodēšana ir viens no veidiem, kā ar to cīnīties. Lai novērstu joda trūkumu organismā, uzturā jālieto svaigas zivis. Joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības cēloņiem pasaulē. Joda trūkums ietekmē arī pieaugušo veselību, jo var izraisīt smadzeņu darbības traucējumus un vairogdziedzera saslimšanas. Ja grūtnieces uzturā ir nepietiekami daudz joda, var palielināties spontānā aborta iespējamība un sieviete šādā veidā riskē ar sava mazuļa garīgo attīstību, jo bērns, kas dzimis mātei ar joda nepietiekamību, zaudē daļu no saviem intelektuālajiem resursiem. Veselības ministrija iespēju robežās informēs sabiedrību par iespējām novērst joda deficītu.