Latvijā dzimušiem bērniem jākļūst par pilsoņiem līdz ar piedzimšanu, uzsver Vējonis
Foto: LETA

Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas Republikas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi, otrdien pēc diskusijas par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem, atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Sabiedrības saliedētība ir viens no nacionālās drošības jautājumiem. Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas Republikas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. Mums jābeidz radīt aizvien jaunus neesošas valsts pilsoņus un bijušās PSRS valsts piederīgos," uzsvēra prezidents.

Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas pilsonība nav tikai simboliska saikne ar valsti – tā nozīmē ne tikai zināmu pienākumu un tiesību kopumu, bet arī aktīvu līdzdalību valsts dzīvē un atbildību par valsts nākotni.

Eksperti aicina grozīt vai papildināt spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai novērstu ar nepilsoņu skaita vairošanos saistītos riskus. "Jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem ir automātiski jāpiešķir Latvijas pilsonība, izņemot gadījumus, kad vecāki no tās atsakās," rosināts ziņojumā.

"Līdzšinējā integrācijas politika ir īstenota ar mainīgām sekmēm – ir panākumi, taču pastāv iespējas sabiedrības saliedētību un tās politiku uzlabot. Risinājumi rodami, meklējot kopīgu valodu un radot situācijas, kurās var veidoties kopīgā "mēs" sajūta," atzina Valsts prezidenta izveidotās sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose.

Runājot par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem, Satversmes tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele norādīja uz globalizācijas procesiem pasaulē, no kuriem nav iespējams izvairīties nevienai vēsturiski izveidotai nacionālajai valstij. "Vai globalizācijas apstākļos ir prātīgi pieturēties pie samērā šauras – etniskās – izpratnes par piederību latviešu nācijai? Pasaulē attīstās modernas nācijas, kas balstās uz kopīgām vērtībām, kādas definētas arī Latvijas Satversmē," teica Ziemele.

Savukārt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere uzsvēra, ka vēsturiski latvieši ir bijusi atvērta nācija, jo gadsimtu gaitā Latvijā ir integrējušies daudzu etnisko grupu pārstāvji. "Sabiedrības nevar būt tikai atvērtas vai tikai slēgtas. Sabiedrība noslēdzas, kad to prasa izveidojusies situācija, bet tā atveras, lai uzturētu attīstību," viņa skaidroja.

Pēc Latvijas Universitātes profesores, Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules teiktā, pirms jebkādām izmaiņām nepieciešama plašāka diskusija gan latviešu, gan citu tautību vidū. Viņa aicināja attīstīt iedzīvotāju piederību Latvijas valstij, uzlabojot mazākumtautību pārstāvju sociālekonomiskos apstākļus, informatīvo vidi un latviešu valodas prasmes.

Diskusiju Valsts prezidents rosināja, reaģējot uz Saeimas debatēm par grozījumiem Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, norādot, ka ir nepieciešams rūpīgi vērtēt jautājumus, kas skar Latvijas sabiedrības saliedētību un Latvijas valstiskuma pamatus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Latvijas Universitāte Raimonds Vējonis Sabiedrības saliedētība Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form