Latvijā 9,09% no kopējā pedagogu skaita ir pensijas vecumā. Jauno skolotāju ienākšana izglītības iestādēs samazinās ar katru gadu - 2000./2001.mācību gadā 19,23% skolotāju bija 30 gadu vecumā un jaunāki, bet 2004./2005.mācību gadā skolotāju šādā vecumā bija tikai 15,01%.
Šie ir galveni aspekti, kas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rosināja pasūtīt pētījumu par pedagogu profesijas prestižu un iespējām to paaugstināt.

Pētījums tika veikts nolūkā noskaidrot dažādu mērķauditoriju viedokļus par pedagogu profesijas prestižu mūsdienu Latvijas sabiedrībā, kā arī par dažādu faktoru ietekmi uz pedagogu profesijas prestiža veidošanos un iespējām to paaugstināt.

"Pētījumā tika izmantota kvalitatīvā, ne kvantitatīvā metode," aģentūrai LETA norāda pētījuma vadītāja Marina Gurbo. Viņa skaidro, ka pētījuma laikā aptaujātas astoņas fokusa grupas, veicot 19 intervijas.

Kopumā piedalījušies 19 pamatskolu un vidusskolu skolotāji, desmit vecāki, deviņi pamatskolu un vidusskolu skolēni, 11 pedagogu sagatavošanas programmu studenti, kā arī 12 eksperti - dažādu izglītības institūciju pārstāvji. Tāpat arī tikuši analizēti laikrakstu raksti, kas tapuši par izglītības tēmu.

Pedagogiem, kas piedalījās pētījumā, esot saglabājusies sajūta, ka viņi strādā sabiedrībai nozīmīgā un cienījamā profesijā, tomēr viņi jūtas maz novērtēti no valdības un sabiedrības puses kopumā.

Pēdējo desmit gadu laikā pedagogu profesijas prestižs ir krities, respondenti, kas piedalījās pētījumā to saista ar vispārējām pārmaiņām izglītībā, nepietiekošu sabiedrības informēšanu par pārmaiņām izglītībā, ļoti lēnu nozares attīstību salīdzinot ar citām nozarēm, kā arī neadekvātu valsts politiku attiecībā uz izglītību.

Pētījumā secināts, ka pedagogu profesijas prestiža veidošana tiek saistīta ar daudzveidīgu uz profesijas popularizēšanu, motivācijas celšanu virzītu pasākumu veikšana. Līdz šim, motivācijas jautājumiem nav tikusi pievērsta politikas veidotāju uzmanība. Respondenti uzskata, ka iemesli, kāpēc pedagogi nepaliek strādāt profesijā, netiek dziļi pētīti.

Pedagogu profesijas prestižs vai statuss sabiedrībā ir saistīts ar jauno un pieredzējušo pedagogu motivāciju palikt strādāt profesijā.

Pētījumā secināts, ka ir nepieciešams izveidot profesionālā un sociālā atbalsta sistēmu pedagogiem, un papildus tam ir nepieciešams atbalsts tieši jaunajiem pedagogiem, kas tikko uzsāk savu darbu skolā.

Paši pedagogi atalgojumu neuzskata par profesijas prestiža galveno ietekmējošo faktoru.

Savukārt mediji pēc respondentu uzskatiem ir tendēti informāciju par izglītības jautājumiem pasniegt konfrontējošā formātā, sniedzot neproporcionāli daudz negatīvās informācijas, radot negatīvu fonu pedagogu profesijas prestižam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!