Ģenerālprokuratūra plāno izdot Lietuvai izdot personu, kura iepriekš izmeklētājiem palīdzēja atklāt Vjačeslava Liscova slepkavību, un kuras identitāte mainīta – šis cilvēks pašlaik dzīvo Latvijā ar citu pasi un citu uzvārdu, piektdien ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze".
No Lietuvas Ģenerālprokuratūras šogad oktobrī Latvijas prokuratūra saņēma Eiropas aresta orderi ar lūgumu izdot Konstantīnu Ņikuļinu (1967). Ģenerālprokurors Jānis Maizītis decembra sākumā nolēma šo lūgumu apmierināt.

"Persona, kuru Latvijas prokuratūra dēvē par Konstantīnu Ņikuļinu, pašlaik ir aizturēta, Rīgas Centra rajona tiesa viņam piemēroja izdošanas apcietinājumu. Problēma ir tāda, ka aizturētajai personai pase ir nevis uz nepilsoņa Konstantīna Ņikuļina, bet gan uz Latvijas pilsoņa Konstantīna Mihailova vārda," lietas apstākļus laikrakstam skaidrojis Ņikuļina/Mihailova advokāts Oskars Rode.

Ģenerālprokuratūra norāda, ka gan Ņikuļinam, gan Mihailovam ir vienādi pirkstu nospiedumi, tādēļ šī ir viena un tā pati persona. "Lēmumā par izdošanu nekur nav skaidrots, kāpēc Ņikuļins ir pārtapis par Mihailovu. Lietuvai viņu grasās izdot kā Ņikuļinu. Uzvārdu Mihailovs viņam piešķīra ar valsts iestāžu ziņu. Konkrētas krimināllietas ietvaros ar Satversmes aizsardzības biroja ziņu un ģenerālprokurora atļauju Ņikuļinam nomainīja uzvārdu, kas bija daļa no procesuālās aizsardzības," stāstījis advokāts.

Laikraksta rīcībā esošās ziņas liecina, ka 2002. gada novembrī, kad Rīgas apgabaltiesā gāja Liscova slepkavības prāva, tajā kā liecinieks figurēja arī bijušais OMON kaujinieks Konstantīns Ņikuļins. Prokuratūra toreiz norādīja, ka Ņikuļins kopā ar vēl vienu personu kā starpnieki piedalījušies trīs pistoļu pielāgošanā šaušanai ar klusinātāju (šie ieroči tika izmantoti Liscova slepkavībā). Abus lieciniekus tiesa toreiz uzklausīja slēgtā sēdē, jo viņiem bija noteikta procesuālā aizsardzība. Visticamāk, apmaiņā pret noderīgām liecībām Liscova slepkavības lietā Ņikuļins arī saņēma jaunu pasi un jaunu uzvārdu, norāda laikraksts.

Kriminālprocesa likums nosaka, ka procesuālo aizsardzību ar ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu jebkurā kriminālprocesa brīdī var atcelt, ja zudis aizsardzības iemesls, persona atteikusies no aizsardzības vai arī persona ar savu rīcību padarījusi aizsardzību neiespējamu. Rode nezināja, vai prokuratūra viņa klientam pēkšņi nolēmusi atcelt procesuālo aizsardzību.

"Procesuālā aizsardzība nav kā indulgence, ko piemēro uz mūžu. Aizsardzību nosaka viena konkrēta kriminālprocesa ietvaros, lai pasargātu personu no dažādiem draudiem. Ja persona ir paveikusi kādu noziegumu, citā kriminālprocesā aizsardzība vairs nedarbojas un cilvēkam ir jāatbild par nodarīto," sacīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa. Lietuva Ņikuļinu lūdz izdot kā aizdomās turamo Medininku robežpunkta darbinieku noslepkavošanā 1991. gada vasarā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!