Latvija gatavojas trim iespējamiem ticamākajiem Covid-19 izplatības scenārijiem, kas varētu sagaidīt rudenī, tā otrdien, 7. jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, stāstot par Veselības ministrijas (VM) plāniem rudenim, sacīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Kā komisijas sēdē prezentēja Janka, Eiropas Slimību kontroles centra (ECDC) prognozēs ir pieci iespējami scenāriji šim rudenim, no kuriem mazticamākie ir pavisam zems apdraudējums, kas neveicina smagus saslimšanas gadījumus, stacionēšanu un nāvi, kā arī jauna pandēmija, kā tas bija 2020. gada martā.
Ticamākie, kuriem gatavojas arī Latvija, ir trīs – Covid-19 kļūs par sezonālu infekciju, kur iespējami arī jauni vīrusa celmi, esošā imunitāte nav pietiekoši efektīva, vakcīnas pasargā daļēji. Šo scenāriju Janka salīdzina ar to, ko piedzīvojām, kad masveidā izplatījās omikrona paveids.
Otrs Latvijas scenārijs varētu būt grūti kontrolējama infekcija, kur imunitāte nav efektīva, notiek plaša transmisija sabiedrībā, tāpat arī smagu saslimšanas gadījumu, stacionēšanas, nāves gadījumu pieaugums plašākā sabiedrībā, tomēr vēl nav pārsniegta veselības aprūpes kapacitāte.
Savukārt trešais iespējamais scenārijs ir nekontrolējama infekcijas izplatība, līdzīgi kā tas bija delta paveida izplatīšanās gadījumā. Šajā scenārijā tiek pārsniegta veselības aprūpes spēju kapacitāte.
Janka norādīja, ka brīdī, kad no citām valstīm tiek saņemtas ziņas par jaunu paveidu izplatīšanos, sākas gatavošanās, ka paveids agrāk vai vēlāk sasniegs arī Latviju. Apmēram pēc divām nedēļām ir pieejams vairāk informācijas par vīrusa īpašībām – infekciozitāti, smagumu, vakcīnu efektivitāti. Tad arī iespējams precīzāk prognozēt, kurš scenārijs ir sagaidāms.
Kā stāstīja Janka, aptuveni pēc četrām piecām nedēļām vīruss sāk ietekmēt Latvijas sabiedrību – tad jau ir sagatavotas slimnīcas un iespējamie drošības pasākumi. Tāpat viņa minēja, ka šo periodu iespējams attālināt, nosakot drošības pasākumus ieceļošanai. Šajā laikā tiek arī uzsākta vakcinācija un revakcinācija.
Jankas prezentācijā bija detalizēti norādīti, kādi drošības pasākumi nepieciešami katrā no trim scenārijiem, ņemot vērā vairākus kritērijus – veselības aprūpes pakalpojumus, vakcināciju, testēšanu, inficēto personu aptaujāšanu, informēšanu, izolāciju, mājas karantīnu kontaktpersonām (arī vakcinētām, revakcinētām personām, atkarībā no vakcīnas efektivitātes), tāpat noteikti arī nefarmaceitiskie epidemioloģiskās drošības pasākumi, piemēram, medicīnisko masku, respiratoru nepieciešamība.
Kā norādīja Janka, ir veselības nozares pasākumi, kas ir svarīgi jebkurā scenārijā – Covid-19 testēšana cilvēkiem ar simptomiem, pozitīvo testu sekvenēšana, notekūdeņu monitorings, Covid-19 pacientu ārstēšana, subakūtā un ilgstošā rehabilitācija pārslimojušajiem, psiholoģiskā palīdzība, individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamība un izmantošana, gatavība straujai veselības sistēmas un vakcinācijas kapacitātes celšanai, senioru, riska grupu vakcinēšana pret Covid-19 no septembra.
Lai sagatavotos rudenim, notiek Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gatavības stiprināšana, nodrošināti IT rīki efektīvam, visaptverošam epidemioloģiskajam monitoringam, analīzei. Tāpat notiek darbs pie spējas ātri izvērst vakcinācijas un testēšanas kapacitāti dažādām grupām, atkarībā no vīrusa specifikas. Ārstniecības jomā notiek infrastruktūras un aprīkojuma projektu pabeigšana, spēja ātri izvērst slimnīcu kapacitāti, sadarbības tīklu nostiprināšana, klīnisko algoritmu, procedūru, vadlīniju pārskatīšana, tai skaitā ģimenes ārstiem, rehabilitācijai, stacionāriem.
Janka norādīja, ka pa vasaru vēl ir jāuzsāk pētījums, kāpēc bija paaugstināta mirstība, jāveic tarifu un piemaksu pārskatīšana un vienkāršošana, kā arī jāuzlabo veselības sistēmas noslodzes monitorings.
Kā liecina VM šībrīža aprēķini, indikatīvās papildu izmaksas otrajam pusgadam pirmajā Covid-19 scenārijā varētu būt ap 72 miljoniem eiro, otrajā – 107 miljoni eiro, bet trešajā scenārijā – 129 miljoni eiro.
Veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš sacīja, ka VM ir sākusi publisko diskusiju par šo plānu, vēl notiek diskusijas ar nozarēm un Finanšu ministriju.
Drīzumā šo ziņojumu iesniegs izskatīšanai arī valdībā.
Portāls "Delfi" jau marta beigās ziņoja, ka VM sākusi gatavoties iespējamiem Covid-19 izplatības scenārijiem rudenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
