Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs Eiropas Savienības (ES) institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu.
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātus informēja, ka vakar valdībā ir apstiprināta Latvijas pozīciju sākotnējām diskusijām par migrācijas jautājumiem Eiropā.
Pozīcijā Latvija norādīs, ka nav gatava akceptēt obligāto bēgļu kvotu sistēmu, jo uzskata, ka tas nav vienīgais mehānisms, kā cīnīties ar šo problēmu. Tiek norādīts, ka ir jāņem vērā Latvijas vēsture un valstī notikušais okupācijas gados. Būtiski ir tas, ka Latvijā latviešu tautības īpatsvars ir nedaudz virs 60%, atzīmēts Latvijas nacionālajā pozīcijā.
Latvijas pozīcijā tiek vērsta uzmanība uz to, ka situācija valstī var kļūt vēl sarežģītāka, jo trešo valstu pilsoņi, redzot, ka viņiem piedāvā iespēju dzīvot kādā no ES dalībvalstīm, to izmantotu un rezultātā bēgļu skaits kļūtu vēl lielāks.
Komentējot Latvijas iespējas uzņemt Eiropas Komisijas (EK) rosināto bēgļu skaitu, Latvijas pozīcijā skaidrots, ka Latvijai nav izstrādāta integrācijas programma un nav tiesiskā ietvara, ko darīt ar tik lielu bēgļu skaitu. Latvijā nav izstrādāta programma, kurā būtu noteikts, ko ar cilvēkiem dara pēc tam, kad viņiem ir piešķirts bēgļa statuss - kur viņiem strādāt un dzīvot. Latvijai neesot kapacitātes, lai uzņemtu piedāvāto bēgļu skaitu.
Vienlaikus gan Latvija apzinās, ka gadījumā, ja situācija Ukrainā kļūs sarežģītāka, mūsu valstij un citām Austrumeiropas valstīm būs nepieciešama citu ES dalībvalstu palīdzība saistībā ar patvēruma meklētājiem no Ukrainas.
Kā ziņots, EK ir pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi. Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm.
