Starptautiskā valūtas fonda (SVF) eksperti secinājuši, ka Latvija ir efektīvi reformējusi maksātnespējas regulējumu, jau ir jūtami pozitīvie rezultāti un tagad ir laiks regulējuma tālākai attīstībai, prezentācijā par SVF maksātnespējas regulējumu Latvijā apliecināja gan tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), gan Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Tieslietu ministrs pauda gandarījumu, ka vēl 2013. gadā kopā ar kolēģiem izdevies uzsākt reformu un ir izdevies īstenot tās idejas par maksātnespējas procesu efektivizēšanu.
Vērtējot, kāpēc reforma sākotnēji nevirzījās raiti uz priekšu, Bordāns pauda viedokli, ka, viņaprāt, pie vainas bijušas "bailes izšķirties par konkrētiem, pat varētu teikt radikāliem, bet vajadzīgiem, soļiem".
"Tieši tas, ka mēs nedomājām par sekām un grūtībām, bet gan par sabiedrības interesēm, rezultējies tajā, ka darbs ir paveikts," bilda ministrs. Viņš arī norādīja, ka tālākais darbs ir pie maksātnespējas procesu administrēšanas sistēmas attīstības un biznesa kultūras uzlabošanas. Turklāt, viņaprāt, biznesa kultūru uzlabo kopīga vadības politika, kas izveido vidi, un uzņēmēji, kas sadarbojas.
Bordāns pauda prieku, ka viņam ir izdevība būt pie reformas noslēguma un turpinājuma fāzes. Viņš pauda apņēmību nodrošināt politisko aizmuguri turpmākajiem procesiem, lai tos "nebremzētu bailes un dažreiz muļķība". Noslēdzoties pirmajam reformas posmam, Bordāns norādīja, ka SVF secinājis, ka reformu izvēlētais kurss un paveiktais apliecina, ka Latvija ir efektīvi reformējusi maksātnespējas regulējumu.
Nākamais reformas posms paredz "otrās iespējas došanu", kas nozīmē arī mazināt finanšu grūtību negatīvo stigmu un atbalstīt personu iespējas pašām nodrošināt savu labklājību. Proti, otrais posms paredz vairāk panākt finanšu grūtībās nonākušu uzņēmumu atveseļošanas iespēju, nesākot maksātnespējas procesu.
"Ja ir slikta reputācija un, ja mēs zinām, ka [uzņēmums] nevēlas reputāciju mainīt, tad varam izslēgt no sava loka un neveikt darījumus. Ir arī ietvars kā izbeigt šo uzņēmēju darbību. Bet ir arī tādi [uzņēmumi], kas riskē. Ja prasīsim uzņēmumiem vienmēr būt maksātspējīgiem un neriskēt, tad būs tikai bizness ar valsts pasūtījumiem, kas ir maksimāli drošs un var sūdzēties starptautiskās tiesās," skaidroja Bordāns. Otrais reformas posms paredz otro iespēju šādiem uzņēmumiem, kas riskējuši, taču risks nav atmaksājies un radušās grūtības. Turklāt ministrs uzsvēra, ka šādā gadījumā otra iespēja būs ne tikai šī uzņēmuma īpašniekiem, bet arī darbiniekiem un partneriem – visai biznesa ķēdei, kas iesaistīta šajā uzņēmumā.
Tāpat plānots nākotnē ieguldīt līdzekļus IT risinājumos. Bordāns atzina, ka informācijas tehnoloģijas jau tagad ir mainījušas gan, piemēram, biznesa vidi, gan politiku. Ministra ieskatā informācijas tehnoloģijas "visu maina uz labo pusi".
Medina skaidroja, ka TM uz SVF novērtējuma pamata gatavos ziņojumu valdībai, nosakot arī to, kādi turpmākie soļi paredzami.
SVF atzinis, ka ieviestā stingrā eksaminācija maksātnespējas administratoriem, kā arī Maksātnespējas kontroles dienesta kapacitātes stiprināšana ir pareizais kurss, kam jau jūtami rezultāti, pauda Medina.
SVF sniedzis rekomendācijas jautājumos, kas saistīti ar maksātnespējas procesa izmaksām un administratoram pienākošos atlīdzību, piemēram, lai neveidotos situācijas, kad administrators iztērētu visu procesā atgūto naudu.
Tāpat SVF ieteicis pārskatīt apdrošināšanas jautājumus saistībā ar administratoru darbībām, kas var radīt zaudējumus.
Trešais ieteikums ir attiecībā uz gadījumiem, kad administrējamais uzņēmums ir "liels uz sarežģīts". Medina skaidroja, ka SVF iesaka TM izvērtēt, vai ir iespējams radīt papildu sistēmu kā šādos procesos tiek izvēlēts administrators – elektroniskās rindas ietvaros izvēlēties, izmantojot kādus noteiktus papildus kritērijus.
Attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), SVF atzinis, ka regulējums ir diezgan labs, bet izmantošana ir ļoti ierobežota, tāpēc ir jāmeklē iespējami risinājumi, lai uzņēmēji nenonāktu līdz maksātnespējai un varētu turpināt uzsākto biznesu. Medina piebilda, ka tā ir šī saucamā otrā iespēja, ko iepriekš minēja ministrs.
Tāpat viena SVF rekomendāciju grupa ir par Latvijā salīdzinoši daudzajiem "tukšajiem" maksātnespējas procesiem. Proti, gadījumiem, kad maksātnespējas process ir uzņēmumiem, kuriem vispār nav nekādu aktīvu. Viens no būtiskākajiem aspektiem, uz ko norāda SVF, ir tieši fiktīvo sabiedrību likvidēšana. Medina piebilda, ka ir jāmeklē risinājums jau pastāvošajām iespējām kā šādus uzņēmumus likvidēt.
Vēl viena rekomendācija ir attīstīt sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, lai nepieciešamības gadījumos varētu izvērtēt, vai nav pieļauta apzināta maksātnespēja un saukt šādus uzņēmējus pie atbildības. SVF arī rekomendē pārskatīt iespējas maksātnespējas procesos mantu nevis sadalīt un pārdot, bet gan pārdot to kā kopumu.
SVF rekomendāciju pēdējā daļa ir saistīta ar datu apkopošanu. Līdz šim TM maksātnespējas jomas jautājumu ir pārsvarā vērtējusi no juridiskā viedokļa, mazāk analizējot ekonomiskos aspektus.
Patlaban ir ieviesta sistēma, kas ļauj uzskaitīt datus, kas ļauj vērtēt maksātnespējas procesu ietekmi uz kopējo Latvijas ekonomiku. Rekomendācijas dod ieskatu tajā, kā paplašināt datu pielietojumu.
Turpmākā rīcība paredzētu fizisko personu maksātnespējas procesu regulējuma pilnveidošanu, TAP regulējuma pārskatīšanu, lai tas tiktu izmantots biežāk un sekmīgāk, kā arī elektroniskās maksātnespējas procesu uzskaites sistēmas pilnveidošanu.
