Latvija ir militāri pasargāta un nodrošina enerģijas krājumus, uzsver Kariņš
Foto: Valsts kanceleja

Latvija ir militāri pasargāta, jo esam daļa no pasaulē spēcīgākās alianses NATO, ceturtdien, 24. februārī, preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tāpat viņš pauda, ka valdība ceturtdien lēma stiprināt enerģētisko neatkarību, ļaujot AS "Latvenergo" iegādāties sašķidrinātās dabasgāzes rezerves.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Šis ir noziegums no tiesību un cilvēciskā viedokļa. Putinam un pārējiem, kas pieņēma šos lēmumus, agri vai vēlu nāksies par to atbildēt," pauda premjers, komentējot Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Daudzi vaicā, ko tas nozīmē mums un vai ir kādi draudi. Īsā atbilde – mēs Latvijā esam drošībā, jo esam daļa no NATO militārās alianses, kas ir lielākā un spēcīgākā alianse pasaulē," uzsvēra premjers, piebilstot, ka šodien Latvijā ieradīsies ASV militārie papildspēki, tāpat ceļā uz mūsu valsti ir arī militārais atbalsts no Kanādas un citām valstīm.

Kariņš arī norādīja, ka Latvija ir sniegusi un turpinās sniegt visu iespējamo atbalstu Ukrainai. "Esam jau snieguši finansiālu un militāru palīdzību. Aicinām šādu palīdzību sniegt arī citas valstis, jo patlaban ukraiņi cīnās par savu brīvību un demokrātiju pret autokrātisku režīmu, tāpēc Ukrainai ir nepieciešama finansiāla un militāra palīdzība," sacīja Kariņš.

Tāpat premjers informēja, ka viņš ceturtdien dodies uz Briseli, kur plānota Eiropas līderu diskusija par turpmākajām sankcijām pret Putina režīmu un Baltkrieviju. "Līdz šim iedarbinātās sankcijas ir gana dziļas un spēcīgas. Es strādāšu pie tā, lai sankciju pakotne tiktu papildināta un pret Putina režīmu un Baltkrieviju tiktu vērstas maksimālas sankcijas," teica Ministru prezidents.

Viņš gan atturējās komentēt, par kādām tieši sankcijām varētu būt runa, bet Kariņš piebilda, ka runa varētu būt par dziļākām sankcijām finanšu sektoram un tehnoloģiju ārējo tirdzniecību.

Kariņš arī informēja, ka Ministru kabinets izstrādā dažādus scenāriju dažādām situācijām tāpēc ceturtdien valdība ārkārtas sēdē lēma par bēgļu uzņemšanas plānu. Tāpat, gatavojoties iespējamai enerģētikas krīzei, valdība lēma, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildus sašķidrināto dabasgāzi kā stratēģiskās rezerves, kas tiks glabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Ministru prezidents pauda atzinīgus vārdus par Saeimā pieņemto paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, nosodot Putina režīmu un Baltkrieviju. Viņš novērtējot faktu, ka deputāti paziņojumu pieņēma vienbalsīgi, nevienam nebalsojot pret.

Kariņš norādīja uz nepieciešamību būt vienotiem un publiski pateicās opozīcijai par atbalstu Saeimas sagatavotajam paziņojumam. "Katrai valstij ir tiesības lemt savu likteni un neviens nevar pārkāpt citas valsts robežas ar spēku. Mēs apliecinājām, ka šajā jautājumā visi esam vienoti," secināja valdības vadītājs.

Tāpat Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir radi un draugi Krievijā, atgādināt, ka Krievijas iedzīvotāju interesēs "nav vajadzīga šī asinsizliešana, tai ir jāapstājas". "Mēs redzam, ka Ukraina nepadosies un viņi dod nopietnu pretspēku Putina Krievijai," secināja premjers.

Ministru prezidents uzrunā brīdināja valsts iedzīvotājus par tuvākajā laikā gaidāmo dezinformācijas vilni, kas mēģinās šķelt sabiedrību, paužot tādus apgalvojumus, kā, piemēram, ka Latvijā tūlīt beigsies gāze vai elektrība. "Aicinu kritiski skatīties, ko publicē sociālajos tīklos," mudināja Kariņš.

Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins naktī uz ceturtdienu ap 4:50 (pēc Latvijas un Ukrainas laika), visticamāk, iepriekš ierakstītā uzrunā pasludināja specoperācijas sākumu pret neatkarīgo Ukrainu. Līdz ar šo paziņojumu Krievijas spēki uzsākuši jaunu posmu 2014. gadā sāktajā kaimiņvalsts terorizēšanā.

Ukrainas Bruņotie spēki informē, ka viss sākās pulksten 5.00 ar armijas vienību apšaudīšanu valsts austrumos un raķešu triecieniem pa lidostām, kā arī militārajiem objektiem. Sekojušas artilērijas apšaudes pa pierobežas teritorijām.

Krievijas spēki šķērsojuši Ukrainas robežu gan no Baltkrievijas, gan okupētās Krimas, gan Krievijas puses.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā ASV Eiropa Kanāda Krievija Krišjānis Kariņš Latvenergo Ministru kabinets Ministru prezidents NATO Saeima Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form