Foto: F64

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus likumā par ostām, liecina informācija oficiālā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tādējādi Latvijā tiks īstenota ostu reforma.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka šā gada 10. februārī Saeima pēc vairāku stundu ilgām debatēm trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Likumā par ostām", kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām – izvēlēties savu pārvaldības formu.

Savukārt drīz pēc Saeimas lēmuma pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas tika savākti 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam pieprasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, kā to paredz Satversmes 72. pants.

No 10. marta līdz 8. aprīlim notika parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par prezidenta apturētā likuma grozījumu atcelšanu. Šim mērķim no budžeta tika novirzīti 800 000 eiro. Tiesa, parakstu vākšanā piedalījās 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Diskusijas par ostu pārvaldības modeļa maiņu sākās pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 2021. gada 17. decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju – "Ventas osta", kas nodrošinātu Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Saeimā atbalstītās likuma izmaiņas pamatā skar Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, savukārt Liepājas osta varēs strādāt tāpat kā līdz šim.

Pirms gala lēmuma satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) pauda gandarījumu, ka ar likuma izmaiņām beidzot tiks īstenota ostu pārvaldības reforma, par ko tiek diskutēts pēdējos 20 gadus, bet kurai līdz šim nebija atbalsta.

"Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē pārveidojam atvasinātu publisku personu par kapitālsabiedrību. Vēl ir daudzas nianses, kas līdz šim netika ņemtas vērā un tās būs jāprecizē, bet saturiski - princips pārveidot ostas par kapitālsabiedrībām ir pēdējo 20 gadu tendence visā Eiropā," sacīja ministrs.

Linkaits pauda cerību, ka reformas rezultātā Rīgas un Ventspils ostas gūs labus panākumus.

Grozījumi paredz noteikt, ka katrai lielajai ostai būs sava kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) piederēs valstij. Tāpat akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu.

Likumā ir ietverta norma, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kapitāldaļas nebūs atsavināmas vai ieķīlājamas. Valstij piederošās akcijas paredzētas šādās proporcijās: 40% būs Satiksmes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei transporta un sakaru nozarē, tostarp ostu sektorā, 20% – Finanšu ministrijai, 20% – Ekonomikas ministrijai, 20% – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K) iepriekš atzina, ka ostu pārvaldības modeļa maiņas galvenā priekšrocība ir precīzais regulējums.

"Tas būs skaidrs un saprotams arī starptautiskā līmenī. Šīs izmaiņas paredz apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu," sacīja Feldmans.

Plānots, ka deviņu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās valstij un pašvaldībai būs jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību akciju sabiedrībā "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

Privātā sektora līdzdalībai likumā iecerēts ietvert jaunu pantu, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, kurā būs pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostu attīstību. Kārtību, kādā notiks apspriešanās padomē, sēžu darba kārtības un protokolus ostas pārvaldei būs jāpublicē savā tīmekļvietnē, paredz likumprojekts.

Tāpat paredzēts noteikt, ka valdībai līdz 2023. gada 31. martam jāizvērtē Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultāti un akciju sabiedrības "Ventas osta" saimnieciskā darbība, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finanšu un nefinanšu mērķu izpilde. Valdībai arī būs jāpieņem lēmums, vai dibināt kapitālsabiedrību, kas veiks Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes funkcijas.

Savukārt mazajām ostām paredzēta iespēja izmantot gan esošo modeli, proti, tās pārvaldīs pašvaldības izveidota iestāde, gan arī dibināt kapitālsabiedrību. Pašvaldībai, pieņemot lēmumu dibināt kapitālsabiedrību, būs nepieciešams segt visas ar to saistītās izmaksas – gan pamatkapitāla apmaksu, gan arī līdzšinējās ostas pārvaldes saistības pret to kreditoriem, paredz izmaiņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!