Savukārt Čehijā balsošana turpinās jau otro dienu, bet Kiprā turpināsies arī svētdien.
Kā jau ziņots, ar balsojumiem Lielbritānijā un Nīderlandē ceturtdien sākās EP četras dienas ilgais vēlēšanu maratons visās ES 27 dalībvalstīs, kas izraudzīsies Eiropas Parlamenta 736 deputātus. Piektdien balsošana notika Īrijā un Čehijā.
Lai gan ES iedzīvotāji ievēl kopēju Eiropas Parlamentu un visiem ievēlētajiem deputātiem ir vienāds statuss, pašas vēlēšanas tomēr organizē katra dalībvalsts atsevišķi saskaņā ar saviem vēlēšanu likumiem un tradīcijām, kā arī, vadoties pēc ES likumiem, nodrošinot, lai vēlēšanas būtu brīvas un godīgas.
Balsošana notiek pēc proporcionālās pārstāvniecības, katrai dalībvalstij izvēloties, vai tā vēlas izmantot atvērtu vai slēgtu sarakstu sistēmu. Atvērtajos sarakstos balsotāji var atzīmēt vienu vai vairākus kandidātus, bet slēgtos sarakstos politiskās partijas kandidātus sakārto pēc savas izvēles un balsotāji izvēlas vienu partiju.
Lielākajā daļā valstu ir viens vēlēšanu apgabals, bet Beļģijā, Īrijā, Itālijā, Francijā, Polijā un Lielbritānijā ir vairāki.
Balsošana ir obligāta Beļģijā, Kiprā, Grieķijā un Luksemburgā. Balsstiesības visiem ES valstu iedzīvotājiem ir no 18 gadu vecuma, izņemot Austriju, kur var balsot no 16 gadu vecuma.
Svētdien, 7.jūnijā, EP vēlēšanas notiks Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.
Vēlēšanu rezultātus sāks paziņot pēc pēdējo vēlēšanu iecirkņu slēgšanas svētdien, 7.jūnijā. Pirmie rezultāti gaidāmi pēc plkst.20 pēc Griničas laika (plkst.23 pēc Latvijas laika).
Katrai dalībvalstij paredzēts noteikts deputātu skaits atbilstoši tās populācijai. Visvairāk deputātu pārstāv Vāciju (99), bet vismazāk - Maltu (pieci).
Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija un līdz ar to ES sistēmas galvenais demokrātijas elements.
Eiroparlamenta uzdevums ir pārstāvēt 492 miljonu pilsoņu intereses un politiskos uzskatus saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem.
EP kopā ar ES Padomi ir likumdošanas tiesības un budžeta pilnvaras. Tas arī uzrauga Eiropas Komisiju - kā tā īsteno ES politiku un izlieto nodokļu maksātāju naudu.