Organizācija prioritāri raudzījusies uz valsts piešķirtajām tiesībām seksuālajām minoritātēm. Lai gan tiek atzīts, ka pēdējo gadu laikā ir novērojams progress, skalā no 0 līdz 100% Latvijai piešķirti 17% jeb par vienu procentpunktu vairāk nekā 2018. gadā.
Abas kaimiņvalstis novērtētas augstāk - Lietuva ieguvusi 23%, savukārt Igaunija 38%, tomēr arī to vērtējums ir zem ES vidējā rādītāja 46%.
Eiropas Komisijas "Eurobarometer" pētījumā, kurā pētīta iedzīvotāju attieksme pret seksuālajām minoritātēm, Latvijas iedzīvotāju attieksme bijusi viena no noraidošākajām. Vaicāti, vai vajadzētu būt atļautām viendzimuma laulībām, 24% Latvijas respondentu atbildēja apstiprinoši, kas ir par 45 procentpunktiem mazāk nekā ES vidējais rādītājs.
Latvijas LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" organizācijai "ILGA Europe" ziņojusi, ka gada laikā apvienībai ir ziņots par kopumā 29 naida noziegumiem pret LGBT personām, tostarp seksuāla un fiziska rakstura vardarbību, šantāžu un ļaunprātīgu īpašuma dedzināšanu.
Pērn no sociālajiem medijiem izņemti vairāk nekā 500 raksti, kuros konstatēta naida kurināšana pret LGBT personām. Apkopojumā norādīts, ka 20 gadījumos tika iesaistīta policija, tostarp divos - sākts arī kriminālprocess.
Organizācija apskatā izceļ pērn jūnijā Saeimā noraidīto rosinājumu nodot izskatīšanai komisijās "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunās Vienotības" (JV) deputātu iesniegto Dzīvesbiedru likumprojektu nelaulāto pāru aizsardzībai, kas paredzēja piešķirt papildus likumisko aizsardzību viendzimuma pāriem.
Jau ziņots, ka par likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 23 deputāti no AP, JV un partijas "Saskaņa". Pret balsoja 60 deputāti no "Saskaņas", "KPV LV", Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem. Balsojumā atturējās un nepiedalījās pa vienam "Saskaņas" deputātam.
Viens no Saeimas deputātiem, kas kritizēja ieceri, Jānis Iesalnieks (NA) toreiz argumentēja, ka likumprojekta vienīgais iesniegšanas mērķis ir apiet ierobežojumu slēgt laulību viena dzimuma personu starpā, "proti, ar vienkāršu likumu apiet konstitucionāla ranga likumu". Politiķis pauda, ka tas ir gan neētiski, gan juridiski nekorekti un ka šādā situācijā likuma izmaiņu autoriem būtu jārosina grozījumi Satversmē.
Ikgadējā "Rainbow Europe" pētījumā tiek vērtēta situācija Eiropā LGBT tiesību jautājumos. Katru gadu pētījumā tiek atjaunota "Varavīksnes karte" un "Varavīksnes indekss", kurā tiek analizēta katras dalībvalsts izaugsme LGBTI tiesisko jautājumu risināšanā.
Papildus "Rainbow Europe" tiek iekļauts gada pārskats par katras valsts nacionālā līmeņa ieguldījumu savas LGBTI kopienas labklājībā.
