Ir noslēgusies ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) un to mazuļu gredzenošana, ko organizēja Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko un citi entuziasti. Šajā vasarā par spīti gulbjiem nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir apgredzenoti 82 ziemeļu gulbji, nostiprinot Latvijas kā šo gulbju gredzenošanas līderes pozīcijas Eiropā.
Pavasarī un vasaras sākumā, kad tika apsekotas ziemeļu gulbju ligzdas un perējumi visā Latvijā, jauno putnu skaits bija iepriecinošs, taču līdz gredzenošanas vecumam jauno putnu skaits vietām saruka pat par 70%. Tam par iemeslu bija šīs vasaras lielais sausums, kā rezultātā dīķi izžuva, mazuļiem trūka barības un plēsēji varēja vieglāk piekļūt to ligzdām, informē Latvijas Dabas muzejā.

Tomēr neskatoties uz to, ziemeļu gulbju izplatība Latvijā pieaug. Ziemeļu gulbji, kas līdz šim lielākoties bija sastopami Kurzemes pusē, palēnām izplatās pa visu Latviju. 2006.gadā pirmo reizi tika apgredzenoti gulbji Cēsu rajonā un Balvu rajona Rugāju pagastā.

Ziemeļu gulbju izpētes projekts Latvijas Dabas muzejā turpinās jau trešo gadu un ilgst visa gada garumā. Tā ietvaros notiek migrējošo gulbju uzskaite, ligzdu un perējumu apsekošana, spalvmetēju un mazuļu gredzenošana, kā arī gredzenoto gulbju kontrolēšana.

Pa šiem gadiem Latvijas Dabas muzejā ir izveidota datu bāze, kurā glabājas visa informācija un ziņas par Latvijā apgredzenotajiem gulbjiem un to tālākajām gaitām. Muzejā regulāri pienāk informācija no Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm par Latvijas gulbju migrācijas ceļiem. Ziemeļu gulbju gredzenošana ir svarīgs zinātnes projekts, kas palīdz izpētīt Latvijas faunu, šo putnu dzīvesveidu un migrācijas spējas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit