AFP/Scanpix

Aptuveni katrs sešdesmitais Latvijas iedzīvotājs ir reģistrēts kā šaujamieroču īpašnieks, liecina Valsts policijas (VP) Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas apkopotā informācija par 2008.gada pirmo pusgadu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Valstī kopumā reģistrēto šaujamieroču īpašnieku skaits ir 36 403, bet šīm personām reģistrēti 59 392 ieroči. Ieroču turētāju vidū ir arī 26 247 mednieki.

Kā pastāstīja VP Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks Andris Sudārs, ieroču īpašnieki pamatā ir vīrieši, bet sieviešu ir ļoti maz.

"Diemžēl nav tādu pētījumu par ieroču īpašnieku vecumiem, (..) savukārt jautājums par šo cilvēku nodarbošanos ir vēl grūtāks, sevišķi attiecībā uz medniekiem un sportistiem. Pašaizsardzības šaujamieroču īpašnieku nodarbošanos ir vieglāk apzināt, jo viņiem iesniegumos jānorāda ieroča iegādāšanās iemesli jeb motīvi," pastāstīja Sudārs.

Parasti šie motīvi tiekot saistīti ar darba pienākumu veikšanu. Pašaizsardzības šaujamieroču īpašnieku skaitā ir gan valsts institūciju darbinieki, gan arī apsardzes un privātfirmu darbinieki, kuriem darbs saistās ar dažādiem riskiem, piemēram, ievērojamām naudas summām un tamlīdzīgi.

No visiem reģistrētajiem ieročiem gandrīz piekto daļu jeb 11 346 ieročus paredzēts izmantot pašaizsardzībai, 168 - sportam, bet 47 897 - medībām.

No ieročiem, kas reģistrēti pašaizsardzībai, 10 672 ir īsstobra šaujamieroči - pistoles, revolveri -, bet 674 - gludstobra bises.

Kā pastāstīja Sudārs, pēc apsardzes komersantu sniegtajām atskaitēm apsardzes firmās patlaban strādā 7682 apsardzes darbinieki, un 691 no viņiem izmanto personīgos šaujamieročus. "Šie skaitļi gan nav pilnīgi, jo ne visi apsardzes komersanti ir iesnieguši pārskatus," piebilda Sudārs.

Valstī patlaban reģistrēti arī 17 lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.

Gan ieroču iegādāšanās iespējas, gan prasības to glabāšanas un nēsāšanas atļauju saņemšanai ir stingri reglamentētas Ieroču aprites likumā.

Piemēram, šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt personām, kuras sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurām diagnosticēti psihiski traucējumi, kā arī alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība. Atļaujas neizsniedz arī personām, kuras turamas aizdomās par smaga vai sevišķi smaga nozieguma pastrādāšanu vai kurām nav deklarētas dzīvesvietas.

Tāpat atļauju nav iespējams iegūt personām, kuras administratīvi sodītas par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā izdarītiem pārkāpumiem vai par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola vai narkotiku klātbūtnes noteikšanai organismā.

Saskaņā ar Ieroču aprites likumu tādi paši ierobežojumi attiecas arī uz personām, kuras administratīvi sodītas par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policistu, robežsargu, zemessargu vai karavīru likumīgajiem rīkojumiem un prasībām, pildot dienesta pienākumus vai sargājot sabiedrisko kārtību.

Savukārt šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas fiziskajām personām ir anulējamas, piemēram, gadījumos, ja ierocis ir nēsāts, pārvadāts vai pielietots alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespaidā, kā arī, ja tas nozaudēts nevērīgas glabāšanas dēļ.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form