Speciālisti nerekomendē inficēto koku nociršanu vai izvākšanu, bet gan turpināt novērot slimības attīstību, portālu "Delfi" informēja Valsts augu aizsardzības dienestā.
2017. gadā pirmo reizi Latvijā laboratoriski apstiprinātas aizdomas par divu baktēriju (Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii), kas izraisa ozolu akūto kalšanu, klātbūtni ozolos Talsu paugurainē.
Pēdējos gados vairākās Eiropas valstī bija konstatēti ozolu saslimšanas gadījumi ar ozolu akūtās kalšanas raksturīgiem simptomiem - nokaltuši zari, vainagu defoliācija, stumbra bojājumi, brūces no kurām izdalās eksudāts, tomēr laboratoriski slimība apstiprināta tikai Lielbritānijā, Šveicē un Polijā.
Visplašāk slimība izplatījusies Lielbritānijas ozoliem.
Ņemot vērā ozolu ekoloģisko, ekonomisko un sociālo nozīmi Latvijā, 2018. gadā par savstarpēju sadarbību zinātniska pētījuma ietvaros vienojās Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūra "Meža pētīšanas stacija", Valsts meža dienests (VMD), Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (LVMI Silava), Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un SIA "Amber wood".
Pētījumā VMD veicis ozolu mežaudžu apsekošanu visā Latvijas teritorijā. VAAD Nacionāla fitosanitārā laboratorija, nostiprinot sadarbību ar Lielbritānijas Mežzinātnes izpētes laboratorijas zinātniekiem, izstrādāja ievākto paraugu testēšanas metodiku.
Šķēdē, Kazdangā un Cīravā tika ierīkoti četri monitoringa parauglaukumi izolētās ozolu audzēs vietās, kur ir augoši ozoli ar apstiprinātu ozolu akūto kalšanu. Šajās audzēs LVMI Silava pētīja slimības simptomu progresiju un krāšņvaboles (Agrilus biguttatus) izplatību, kas tiek uzskatīta par vienu no slimības iespējamajiem pārnēsātājiem. Pētījuma ietvaros šaurspārnu krāšņvabole netika konstatēta. Parauglaukumos ievākti un pētīti koksnes, lapu, augsnes paraugi, veikta sēņu augļķermeņu uzskaite, lai noteiktu patogēnās sēnes, kas varētu veicināt ozolu kalšanu.
Pētījumā secināts, ka ozolu akūtā kalšana ir kompleksa saslimšana, kas sastopama visā Latvijas teritorijā, tā var attīstīties vairāku atšķirīgu faktoru, ne tikai baktēriju, ietekmē. Tās attīstību var ietekmēt arī abiotiski faktori, piemēram, sausums.
Secināts, ka baktērijas Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii ne vienmēr atrodamas/konstatējamas eksudāta paraugos, un to sastopamība var mainīties vienas sezonas ietvaros.
Eksperti arī secinājuši, ka ar ozolu akūto kalšanu inficētie ozoli ne vienmēr aiziet bojā. Tāpat inficēto koku izciršana mežaudzēs neaptur ozolu akūtās kalšanas izplatību, bet var negatīvi ietekmēt sēņu sugu, tai skaitā retu un aizsargājamu sugu, sastopamību.
Trīs gadu pētījuma ietvaros nav noskaidrots slimības izplatīšanās vektors. Iespējams, ka ozolu akūtās kalšanas slimībai un pazīmēm ir ciklisks raksturs vairāku gadu periodā, tomēr pētījuma ietvaros nav atrastas korelācijas ar slimības izplatību un meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Speciālisti rekomendē inficētos ozolus necirst, bet veikt to novērošanu, reģistrēt eksudāta klātbūtni, kā arī kopējo veselības stāvokli, piemēram, vainaga vai zaru kalšanu. Ja inficēšanās pakāpe būtiski palielinās, jāsazinās ar VMD speciālistiem.
Teritoriju īpašniekiem, kur aug ozoli, būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība vecākiem kokiem ar lielāku caurmēru, ko potenciāli var skart akūtā ozolu kalšana.
Kalstošie koki apbūves teritorijās un parkos, ja to vainagā ir sausie zari, jāapseko sertificētiem arboristiem un vienlaikus būtu jāveic vainaga sakopšanas darbi.