Šogad sagatavošanās darbiem vajadzīgi 673 000 latu, savukārt nākamgad - 5,8 miljoni latu. Toties pēc tam datu bāzes izveidei, rezultātu apkopošanai un publicēšanai vajadzīgi 190 500 lati. Tāme, salīdzinot ar iepriekšējo piedāvājumu, ir samazināta, jo iepriekš tā bija 10,7 miljoni.
Pirmo reizi valdība šo jautājumu skatīja 17. novembrī. Toreiz premjers Valdis Dombrovskis (JL) piedāvāja tautas skaitīšanu taupības dēļ atlikt. Taču Centrālās Statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure šādu iespēju noraidīja. Viņa akcentēja, ka Latvija ir ES dalībvalsts un tautas skaitīšana nākamajā gadā notiks ne tikai Latvijā, bet arī citur apvienotajā Eiropā. Ja Latvija tomēr atteiksies, tad sankcijas būs finansiāli smagākas - mērāmas miljonos latu - nekā pati skaitīšana, turklāt tik un tā Latvija pēc šo sankciju piemērošanas būs spiesta sarīkot tautas skaitīšanu.
Pēcāk portālam "Delfi" viņa piebilda, ka skaitīšana ir nepieciešama arī pašai Latvijai, jo, piemēram, neviens nezina, cik iedzīvotāju pēdējos gados ir pametuši Latviju. Turklāt skaitīšana sniedz valsts ekonomikai nozīmīgus datus.
Dombrovskis toreiz tomēr aicināja Centrālo statistikas pārvaldi pārvaicāt "Eurostat", vai skaitīšanu iespējams atlikt. Taču "Eurostat" Latvijas rosinājumu neatbalsta un uzstāj, lai skaitīšana notiktu. Tās ģenerāldirektors Valters Radermahers vēstulē atzīmējis, ka "2011. gada tautas skaitīšanai ir augsta prioritāte un to jāorganizē visās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienā gadā", jo tikai tā var iegūt augstas kvalitātes un ticamus datus.
Provizoriski aprēķini liecinot, ka, nerīkojot skaitīšanu, nākamajā gadā Latvijai var piemērot sankcijas astoņu miljonu eiro apmērā (5,6 miljoni latu). Turklāt šiem tēriņiem ir jāpierēķina izmaksas, kas tomēr būs, rīkojot skaitīšanu piespiedu gadījumā.