Latvija nekavēsies ratificēt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, trešdien, 18. maijā, preses konferencē pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc Levita teiktā mediju pārstāvjiem, Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO bijis viens no tikšanās ar premjeru sarunu tematiem.
Levts uzsvēra, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO nozīmē šīs organizācijas stiprināšanu, sevišķi Ziemeļeiropas reģionā. "Apsveic Somiju un Zviedriju ar lēmumu pievienoties NATO, kas ir visas Eiropas interesēs," pauda Levits.
Valsts prezidents pauda pārliecību, ka Saeima ātri ratificēs abu valstu pievienošanos NATO.
Arī Kariņa vērtējumā, abu valstu paustā gatavība pievienoties NATO ir "liela un svarīga ziņa".
Premjers apliecināja, ka tiklīdz tiks saņemts formāls Somijas un Zviedrijas pieteikums, Latvijas valdība to nekavējoties lems virzīt apstiprināšanai Saeimā, kura varētu īsā laikā pabeigt ratifikācijas procesu.
Kariņš uzsvēra, ka abu valstu pievienošanās NATO stiprinās ne drošību tikai Latvijā, bet visā reģionā.
Vienlaikus premjera birojā portālu "Delfi" informēja, ka Baltijas valstu Ministru prezidenti nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu par Somijas un Zviedrijas lēmumu pievienoties NATO.
"Mēs – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Ministru prezidenti – pilnībā atbalstām un apsveicam Zviedrijas un Somijas vēsturisko lēmumu pieteikties dalībai NATO. Somijai un Zviedrijai ir tādas pašas vērtības kā NATO sabiedrotajiem, un šīs valstis atbalsta mūsu apņemšanos ievērot principus, uz kuriem balstās eiroatlantiskā drošība. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO uzlabos mūsu kolektīvo drošību un stiprinās aliansi," teikts paziņojumā.
Tāpat tajā uzsvērts, ka Baltijas valstis, Somija un Zviedrija ir kopīgi atbildīgas par mierīgu, drošu un pārtikušu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu. Baltijas valstu valdību vadītāji atzīts, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO palīdzēs sasniegt šos mērķus un pavērs mūsu valstīm jaunas iespējas ciešākai un spēcīgākai sadarbībai drošības un aizsardzības jomā.
"Mums ir kopīgas drošības intereses, mums ir līdzīgi drošības apdraudējumi un izaicinājumi. Tāpēc Baltijas valstis šos draudus un izaicinājumus risinās ciešā sadarbībā un solidarizējoties ar Somiju un Zviedriju gan kā NATO sabiedrotajiem, gan pievienošanās procesa laikā. Mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šis pievienošanās process norit ātri un sekmīgi," teikts paziņojumā.
Baltijas valstu valdību vadītāji norāda, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO kā aizsardzības alianses loma, kas cenšas panākt mieru, drošību un stabilitāti visā Eiroatlantiskajā telpā, ir kļuvusi vēl nozīmīgāka. "Mēs ceram sadarboties ar Somiju un Zviedriju alianses ietvaros, lai sasniegtu šos mērķus," teikts paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.
