Latvija no Austrijas varētu iegādāties vēl papildus haubices, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pieļāva aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), taču viņš neprecizēja par kādu haubiču skaitu varētu būt runa.
Runājot par aizsardzības budžetu un naudas izlietojumu, Pabriks sacīja, ka nākamgad aizsardzības budžetā būs papildu 1,7% pieaugums, kas radies, noturot 2% no IKP. Pabriks norādīja, ka skaitļos 2020. gada aizsardzības budžets ir aptuveni 639 miljoni, un šis pieaugums ir daži desmiti miljoni.
"Kopumā Latvijas aizsardzības budžets ir labā situācijā, salīdzinot ar valstīm, kas neievēro 2%. Mums iekšējais sadalījums, tās proporcijas ir sadalāmas apmēram trīs daļās. 30% aiziet attīstībai, 30% - personālam un 30% - uzturēšanai. Tas nozīmē, ka armija attīstās. Ja mēs runājam par tām lietām, kas mums ir tuvākajā laikā vajadzīgs, tad mēs saprotam, ka viena lieta ir apbruņot karavīru, iedot viņam labus ieročus, bet otra lieta ir – lai būtu šie te "vezumnieki" aiz viņa, nosacīti, lai būtu nodrošinājums. Tas, kas Latvijas valstij pašreiz pietrūkst, ir šis te aizmugures darbs armijai," sacīja aizsardzības ministrs.
Pabriks skaidroja, ka Latvijai patlaban ir viena lielā militārā bāze Ādažos, bet ir plāni un cerības tālāk attīstīt Zemessardzi, novadus un reģionus. "Tas nozīmē, ka trīs vietās veidojam jaunus poligonus, investējam noliktavās. Ja mēs gribam droši dzīvot, lai mums nebūtu tādas situācijas kā Krievijā vai kur citur, kur, nedod Dievs, kaut kādas munīcijas noliktavas sprāgst un nav kārtības, mums jāinvestē tieši šāda veida infrastruktūrā," norādīja Pabriks, piebilstot, ka tas prasa gan daudz resursu, gan laika, ņemot vērā augstās prasības. Pabriks norādīja, ka no jaunajām investīcijām apmēram puse aizies šajā virzienā.
Mazliet pievēršoties būvniecības jautājumam, Pabriks sacīja, ka viņam nav zināms, vai viņi ir vieni no tiem, kas pārmaksājuši "būvnieku karteļa lietā". "Man arī šķiet, ka patlaban ir drusku par mazu tā iekšējā konkurence, jo mums nav pārāk lielas izvēles, kurus būvniekus paņemt, bet tas esošu vai neesošu karteļu – es nezinu, kas tur ir, – dēļ," savu redzējumu skaidroja ministrs. "Mums ir cita problēma. Mums drīzāk ir problēma par pielaidēm, un kuri var būvēt ko. Ja paliek viena, divas vai trīs kompānijas, es nezinu, vai var sarunāt, bet izvēles iespējas mums ir mazākas, mēs nevaram to cenu nosist," skaidroja Pabriks, norādot, ka budžetam jo plašāks būvnieku piedāvājums, jo labāk.
Sarunai virzoties pie jautājuma par bruņojumu, Pabriks norādīja: "Tas ka mēs domājam par "vezumniekiem", nenozīmē, ka nedomājam par bruņojumu un aizsardzību." Viņš atgādināja, ka aizvien noris Zemessardzes pārapbruņošana, lai to varētu pilnībā nodrošināt ar automātiskajām triecienšautenēm "G36". Patlaban Zemessardzē katrā bataljonā to ir mazā skaitā. Tāpat pastāvīgs jautājums ir par dažāda veida munīcijas iepirkšanu.
Runājot par aktuālajiem un gaidāmajiem iepirkumiem, ministrs sacīja, ka turpinās sadarbība ar Austriju, no kuras Latvija iegādājās 47 pašgājējhaubices. Pabriks pieļāva, ka "varbūt paņemsim kādas haubices klāt no Austrijas". Tāpat rindas kārtībā tiek gaidīta četru "Black Hawk" helikopteru piegāde, aktuāls ir arī bruņoto automašīnu iepirkums. Pabriks uzsvēra, ka tas būs nopietns iepirkums, jo šis bruņutransports vajadzīgs kājniekiem, lai viņi varētu sevi pasargāt.
Attiecībā uz šo iepirkumu Pabriks norādīja, ka gan viņam, gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim ir svarīgi tādi kritēriji kā caurspīdīgums, līguma slēgšana starp vadībām – Latvijas valdību un izvēlētās bruņutehnikas valsts valdību -–, kā arī atbilstība armijas vajadzībām, kuras nosaka paši NBS, pēc iespējas ātrāka piegāde un zemāka cena, kā arī svarīga ir vietējās industrijas iesaiste. "Lai sabiedrība redz, ka aizsardzības budžets nav, kā saka, izšauts gaisā, bet gan atbalsta Latvijas ekonomiku, eksportu, inovācijas un darbavietas. Aptuveni 30% ir jāaiziet Latvijai, un to mēs arī pasakām. To kā tas izskatās reālajā dzīvē, to mēs redzēsim," sacīja Pabriks. Līdz oktobrim AM gaid atbildes no potenciālajiem piegādātājiem, kā arī AM pieprasījusi, lai potenciālie piegādātāji tehnikas vienību atsūta uz Latviju, lai NBS var pārliecināties par tehnikas derīgumu un atbilstību prasībām. Pēc tam sāksies konkursa otrā fāze.
