Latvijā sāk atgriezties tie bēgļi, kuri valsti pameta, jo Vācija viņiem nedod darba atļaujas, kā arī neļauj tur dzīvot, ceturtdien vēsta raidījums “LNT Ziņas”.
Jau vēstīts, ka iepriekš Latviju pameta arī pēdējie divi no kopumā 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā.
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" septembra sākumā ziņoja, ka Latviju pametis 21 no kopumā pārvietošanas programmā uzņemtajiem bēgļiem. Oktobrī tika secināts, ka 2016.gada septembrī arī eritrejietis Robels un viņa sieva, kuri kā pirmie šā gada februārī ieradās Latvijā, un kurš tika minēts kā viens no retajiem bēgļiem, kuriem izdevies salīdzinoši veiksmīgi iekārtoties Latvijā uz dzīvi, pametis darbu patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki". Viņi devās uz Vāciju.
Kā ceturtdien vēsta LNT, irākietis Tariks ar sievu un bērniem pameta Latviju pirms diviem mēnešiem, jo nespēja te izdzīvot. Tagad viņam Vācijā tikusi atteikta darba atļauja un liegta iespēja pieteikties pabalstiem.
"Vairāk nekā 60 bēgļu no Latvijas ir Vācijā, un viņi visi nedrīkst tur strādāt. Dzirdu, ka daudzi turpina braukt prom no Latvijas, bet viņiem tur nekas nesanāks. Esam Latvijā nodevuši pirkstu nospiedumus, vācieši to redz un sūta mūs atpakaļ," LNT stāstīja Tariks.
Viņš jūtas ļoti vīlies, jo cīņa par izdzīvošanu Latvijā sākusies no jauna. Viņaprāt, tas sagaidot visus, kas būs spiesti atgriezties. "Ja viņi atgriezīsies, viņi nakšņos stacijā vai gulēs uz ielas, jo naudas nepietiek. Es jau otro nakti palieku pie draugiem, bet tā taču nevar visu laiku," vērtē Tariks.
Lai arī atgriezies aizvakar, biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" ļoti lielā ātrumā jau savākusi naudas ziedojumus, lai iemaksātu drošības depozītu Tarika īres dzīvoklim. Iepriekš viņam saziedoja naudu zobārstam.
"Nevar jau gaidīt, ka visu šo nastu nesīs privātpersonas un organizācijas, nevar pārlikt no valsts pleciem tikai uz pilsoniskām organizācijām šādas darbības. Nepieciešamo atbalstu mēs vien nespēsim nodrošināt," LNT atzina biedrības aktīviste Ieva Raubiško.
Pametot Latviju, bēgļi nezaudēja pabalstu, un arī Tariks turpina saņemt 139 eiro mēnesī. Taču ar to nepietiek. Bēglis no Irākas ļoti vēlas atrast darbu, bet prasība par latviešu valodas zināšanām to viņam liedz. Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" vērtē – problēma ar bēgļiem ir samilzusi tik ļoti, ka politiķiem nekas cits neatlikšot kā tomēr palielināt bēgļa pabalsta apmēru.
"Tuvu traģiskam - ir diezgan steidzami kaut kas jāmaina. Sevišķi tie, kuri atgriežas no Vācijas, viņi ir vēl neapskaužamākā situācijā. Viņi principā paliek uz ielas atbraucot," LNT secina biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" vadītājs Egils Grasmanis.
Tagad Labklājības ministrijā izveidota bēgļu lietu darba grupa. kas nodarbosies ar šiem jautājumiem. Taču izskanējis arī priekšlikums tiem bēgļiem, kuri reiz pametuši Latviju un tagad atgriežas, vairs neizmaksāt pabalstu vispār un pārtraukt sniegt arī mentora palīdzību.
No bēgļu nometnēm Grieķijā, Itālijā un Turcijā līdz šim Latvija uzņēmusi 154 patvēruma meklētājus. No tiem bēgļa statuss Latvijā piešķirts desmit personām, bet alternatīvais – 59 patvēruma meklētājiem. Tikmēr kopumā visā ES bēgļu pārvietošanas programmā no nometnēm uz dalībvalstīm pārvesti 8162 cilvēki.
