Latvijā šobrīd obligāto militāro dienestu nav iespējams atjaunot finansējuma un specifiskās infrastruktūras trūkuma dēļ, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
Vaicāts, kāpēc Latvijas aizsardzības struktūras ir pret obligāto militāro dienestu, Kalniņš atbildēja lakoniski, sakot: "Finansējums".
Lai Latvijā šobrīd atjaunotu obligāto militāro dienestu nav kazarmu, nav ekipējuma, nav specifiskas infrastruktūras, kas nepieciešama, lai nodrošinātu obligāto militāro dienestu, nav ēdnīcu un noliktavu.
Lai to nodrošinātu, nepieciešami no 80 līdz 100 miljoniem eiro, kā arī, ja tiek attīstīts dienests ar 1300 karavīriem, katru gadu nepieciešami ap 30 miljonu eiro ieguldījumi – atalgojumam, ēdināšanai, uzturēšanai un citiem.
Tāpat šiem 1300 karavīriem, viņu apmācībai, nepieciešams instruktoru un administratīvais sastāvs, kā arī virsnieki, kuri tad "jāizņem laukā" no Zemessardzes, kur viņu nav tik daudz, vai no regulāro spēku veidiem un "jāieliek" obligātajā dienestā, sacīja Kalniņš.
Šādā situācijā Latvijas armijas "kaujas gatavība uzreiz pazeminās drastiski, jo mēs nodarbojamies ar apmācību, nevis ar kaujas spēju stiprināšanu," sacīja Kalniņš.
Uz jautājumu, kāpēc Latvija neizvēlas Lietuvas vai Zviedrijas modeli, kur pēc brīvprātības principa cilvēki tiek aicināti iesaistīties dienestā uz noteiktu laiku – gadu vai deviņiem mēnešiem, Kalniņš sacīja, ka tas nav obligātais dienests, jo, ja cilvēki tiek brīvprātīgi aicināti, tad to nevar saukt par obligāto dienestu.
Šāda modeļa izvēles gadījumā valdībai vai Saeimai būtu jāpieņem lēmums, ka "mums ir bruņotie spēki jāpalielina nevis līdz 6000, bet līdz 8000 cilvēkiem, tad tiek piešķirts finansējums, un tad mēs uzaicinām Latvijas pilsoņus iestāties dienestā".
Kalniņš sacīja, ka arī patlaban ir iespējams iesaukt cilvēkus uz gadu un viņus arī apmācīt, bet jautājums ir, cik lielā mērā cilvēks pats ir gatavs iesaistīties dienestā uz gadu un tad aiziet no tā.
Kalniņš sacīja, ka armija jau tagad ir gatava kaujām, taču varbūt nav iespējams nodrošināt armiju ar jaunākajiem ieročiem un iepirkt pašas dārgākās pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču kaujas spējīga armija ir jau tagad – tāpat kā Zemessardze.
Saeima Kalniņu NBS komandiera amatā apstiprināja pērn 22. decembrī. Iepriekšējais NBS komandieris Raimonds Graube pērn oktobrī informēja Nacionālo drošības padomi par lūgumu viņu atvaļināt no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.
Kalniņš amatu varēs ieņem tikai uz vienu četrus gadus ilgu termiņu, jo februārī viņš svinēja 60 gadu jubileju, kas ir maksimālais vecums militārajā dienestā augstākajiem virsniekiem.
Ģenerālmajors Kalniņš bruņotajos spēkos dien kopš 1997. gada, bet NBS Apvienotā štāba priekšnieka amatā – no 2016. gada augusta. Dienestu viņš sācis Zemessardzes 51. bataljonā.
