Latvijas valdība kopumā ievēro reliģijas brīvību, bet grūtības birokrātisko šķēršļu dēļ izjūt minoritāšu reliģijas. Attiecības starp dažādām reliģiskajām kopienām pamatā ir draudzīgas, bet iedzīvotāji tomēr ar neuzticību izturas pret netradicionālajām reliģijām.
Gada laikā nav saņemtas ziņas ne par vienu reliģiskās vajāšanas gadījumu, norādīts ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā par reliģisko brīvību Latvijā.

Ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa reliģisko organizāciju tiek reģistrētas bez iebildumiem un problēmas rodas tikai tādēļ, ka reliģisko organizāciju likums neļauj reģistrēt vairāk nekā vienu baznīcu attiecīgās konfesijas ietvaros, tādēļ legalizēt savu darbību nevar neatkarīgā ebreju kongregācija, vecticībnieku grupa u.c., bet scientologu reģistrāciju liegusi mediķu asociācijas pretestība.

Dokumentā arī minēta Vatikāna vēlme atjaunot ar Latviju konkordāta līgumu, kas, pēc Valsts departamenta speciālistu domām, varētu arī citām reliģijām prasīt tādas pašas privelēģijas, kādas būs katoļiem. Tomēr jāpiezīmē, ka pēc plašas diskusijas masu saziņas līdzekļos valdība nolēmu Vatikānam piešķirtās privilēģijas attiecināt arī uz citām reliģijām.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas valdība strādājusi, lai samazinātu reliģisko darbinieku problēmas vīzu saņemšanā, tomēr šis process joprojām ir apgrūtinošs. Turklāt ārvalstu reliģiskie darbinieki kritizējuši likuma normu, ka sludināt Latvijā viņi var ierasties tikai pēc vietējo reliģisko organizāciju ielūguma.

Eksperti arī izpētījuši, ka ebreju reliģiskās organizācijas līderi saņēmuši atpakaļ lielu daļu no padomju laikā konfiscētajiem īpašumiem, likumdošana ir atbilstoša, tomēr process ir lēns, sarežģīts un bieži - birokrātijas bremzēts.

Ziņojumā atgādināts par vandalisma aktiem pie sinagogas, ebreju pieminekļa un atzīmēts, ka vainīgie nav notverti, izņemot 1998.gada jūnijā arestētos jauniešus par antisemītisku saukļu rakstīšanu uz sinagogas sienas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!