Latvijā par padomju laikiem atgādina 15.trolejbuss, uzskata ukraiņu studenti Rīgā
Foto: LETA

Šobrīd Ukrainā nav iespēja palikt politiski neitrālam – vai nu tu atbalsti vienu, vai otru pusi, sarunā ar portālu "Delfi" vērtē Ukraiņu studenti, kuri uz mācību semestri ieradušies studijās Rīgā. Viņi arī uzskata, ka, lai gan Latvija kļuvusi par stabilu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, 15.trolejbuss un Maskavas priekšpilsēta arī šeit aizvien atgādina par padomju laikiem.

Šī gada sākumā Latvijas valsts budžeta attīstības sadarbības politikai ietvara piešķirtas stipendijas 40 000 eiro vērtībā Ukrainas studentiem studijām Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF). Četru mēnešu studiju programmā uzņemti 15 Ukrainas studenti no Dņepropetrovskas Universitātes, Ivana Franko Nacionālās Universitātes Ļvivā un Odesas Mečņikova Nacionālās universitātes.

"Šobrīd Ukrainā nav iespēja palikt politiski neitrālam – vai nu tu atbalsti vienu vai otru pusi. Visi studenti, kuri ieradušies Rīgā, atbalsta Ukrainas virzību ES virzienā. Atšķiras varbūt veidi, kā katrs to pamato un uztver," stāsta Radions.

Viņš Latvijā ieradies no Dņepropetrovskas un dalās atmiņās, kā konflikts tieši ietekmējis ģimenes biznesu: "Strādājām ar granīta ieguvi, eksportējām uz Itāliju, Azerbaidžānu un Ukrainas austrumu pilsētām - pēc konflikta sākuma ierastie tīkli pajukuši."

Latvijā studenti profesores Žanetes Ozoliņas vadībā apgūst Eiropas studijas, tostarp iepazīstot pierobežas dzīvi Latvijā, apmeklējot valsts institūcijas un smeļoties pieredzi vietējo pašvaldībā darbā. Kā vērtē studenti, tas palīdzēs nākotnē iegūt labāku darbu ar diplomātiju un ārlietām saistītās nozarēs.

"Mūs gan Ukrainā augstskolās vairākkārt brīdinājuši - ja vēlaties darbu kādā valsts ministrijā, tad ārlietu jomā jārēķinās ar milzu slodzēm un visniecīgāko atalgojumu. Pat mūsu ārlietu ministrs saņem aptuveni desmit reizes mazāku atalgojumu nekā Dānijas vēstnieki," stāsta Darja, kura, neskatoties uz Ukrainas pasniedzēju brīdinājumu, nākotnē labprāt strādātu tieši valsts Ārlietu ministrijā vai kādā no vēstniecībām.

Darja, kuras dzimtās mājas ir Odesā, atklāj, ka konflikta laikā radi vairākkārt aicinājuši viņas ģimeni doties uz Krieviju, lai paglābtos no kara draudiem. Darja tomēr palikusi Ukrainā, vēlējusies turpināt studijas.

Andrejs nāk no Rietumukrainas pilsētas Ļvivas un stāsta, ka vairāki viņa tuvi draugi no Ļvivas militārā institūta tagad cīnās Austrumukrainā. No viņiem vairāki jau krituši. Andrejs cer palīdzēt Ukrainai ar savu izglītību.

"Ierodoties Latvijā, uzreiz var sajust, ka esam tuvāk rietumu kultūrai. Piemēram, sabiedriskais transports ir desmit reizes dārgāks nekā mūsu mājās. Taču arī Latvijā daudz kas atgādina par padomju laikiem - noteikti 15.trolejbuss un tā mikroklimats, tāpat arī Maskavas forštates apkārtne liek atgriezties pagātnē," stāsta Andrejs.

Darja piebilst, ka, braucot 15.trolejbusā un runājot ukraiņu valodā, nereti izdevies piesaistīt citu pasažieru uzmanību. "Atskatās, citi uzsāk sarunu un jautā, vai esam no Ukrainas, kā mums tur gājis un ko darām Rīgā. Cilvēki draudzīgi aprunājas, nepatīkamus incidentus neesmu piedzīvojusi," stāsta studente.

Studenti nelabprāt iesaistās sarunā par to, kā Ukrainas konflikts varētu atrisināties. "Ticams variants ir tā dēvētais iesaldētais konflikts, iespējams, tas nebūs tikai dažu gadu jautājums," domā Andrejs.

  • Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
  • Kopš pērnā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
  • Janvāra beigās Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs ANO Drošības padomes sēdē liecināja, ka Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.

Tags

Latvijas Universitāte Ukraina

Comment Form