Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ar piecām balsīm "par" un divām "pret" atzinusi, ka ir pārkāptas Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) mācībspēka Andra Rubina tiesības uz vārda brīvību saistībā ar viņa atbrīvošanu no darba RSU 2010.gada maijā.
Rubins savā pieteikumā ECT apgalvoja, ka iemesls viņa atbrīvošanai no darba RSU 2010.gada maijā bija universitātes rektoram adresētajā e-pastā veltītā kritika RSU administrācijai, portālu "Delfi" par strīda būtību informēja Ārlietu ministrijā.
Savā e-pastā viņš bija kritizējis RSU vadības darbības caurredzamības un atklātības trūkumu, kā arī RSU slikto finanšu pārvaldību. Viņš arī bija piedāvājis divus situācijas risināšanas variantus: RSU atceļ lēmumu par divu katedru apvienošanu vai arī viņam tiek izmaksāta kompensācija 100 000 latu apmērā par to, ka viņš atsakās no katedras vadītāja amata.
Pieteikumā ECT Rubins arī kritizēja Rīgas apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta nolēmumus, ar kuriem tika noraidīta viņa prasība par atjaunošanu darbā un materiālās un morālās kompensācijas atlīdzinājumu.
Rubina prasību par materiālā un morālā kaitējuma atlīdzību 158 703 eiro apmērā ECT uzskatīja par pārmērīgu, kompensācijā piešķirot 8 000 eiro kā arī apmierināja viņa prasību par tiesāšanās izdevumu atlīdzību 2 280 eiro apmērā.
Vērtējot to, vai Rubina sūdzība ir pieņemama izskatīšanai pēc būtības, ECT noraidīja valdības argumentu, ka šajā lietā strīds bija par darba attiecībām starp darba devēju un darbinieku.
ECT uzsvēra, ka nacionālo tiesu vērtējuma pamatā bija Rubina sarakstē ar darba devēju lietotie izteicieni, proti, e-pasts, kurā viņš, cita starpā, bija norādījis uz RSU pastāvošajām problēmām.
Tāpēc ECT secināja, ka ir tikušas ierobežotas Rubina tiesības uz vārda brīvību.
Pēc tam ECT tālāk vērtēja, vai ierobežojums bija noteikts ar likumu, nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai un samērīgs ar sasniedzamo mērķi.
Attiecībā uz pirmajiem diviem kritērijiem ECT pievienojās valdības argumentam, ka vārda brīvības ierobežošanai bija tiesisks pamats - Darba likuma 101. pants - un likumīgs mērķis - darbinieka lojalitāte pret savu darba devēju.
Savukārt vērtējot ierobežojuma samērīgumu, ECT ņēma vērā nacionālo tiesu sniegto argumentāciju, ka Rubins bija rīkojies pretēji labiem tikumiem, un argumentācijas atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijā ietvertajiem principiem.
Tāpēc ECT turpmāk izvērtēja sabiedrības interesi uzzināt par e-pastā ietverto informāciju, apstrīdēto izteicienu formu un radītajām sekām, kā arī Rubinam radītā ierobežojuma bardzību.
Tā kā Rubins savā e-pastā bija norādījis uz nepilnībām, ko valsts finansētā universitātē bija identificējusi Valsts kontroles identificētajām, un pastāvošo plaģiātisma problēmu - informāciju, kuras patiesums nekad netika apstrīdēts nacionālajās tiesās - ECT secināja, ka sabiedrībai bija zināma interese par to uzzināt.
Tomēr nacionālās tiesas nebija vērtējušas nevienu no augšminētajiem aspektiem. Tāpat nacionālās tiesas nebija vērtējušas Rubina rīcības motīvus un viņa e-pastā lietotās valodas raksturu. Visbeidzot ECT uzsvēra, ka Rubinam piemērotā sankcija bija visbargākais iespējamais līdzeklis; tā smagums bija pietiekams, lai nākotnē atturētu arī citus RSU darbiniekus no jebkādas kritikas paušanas.
Ņemot vērā augšminētos apsvērumus, ECT uzskatīja, ka nacionālo tiesu pamatojums nebija pietiekams, lai atzītu Rubina vārda brīvības ierobežojumu par samērīgu.
Savukārt RSU, komentējot ECT spriedumu, portālam "Delfi" norādīja, ka augstskola nav piedalījusies tiesvedības procesā ECT, tāpēc ir apgrūtinoši komentēt ECT procesa aspektus pēc būtības, bet, spriežot pēc šobrīd pieejamās informācijas, ECT ir vērtējusi apstākļus vairāk tieši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, ne tik daudz Latvijas nacionālās likumdošanas kontekstā. Tāpēc arī būtiskie apstākļi un to novērtējums ir fokusēts savādāk.
Savukārt tiesvedības procesā trīs Latvijas tiesu instancēs, izskatot lietu saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, darba attiecību izbeigšana ar Rubinu tika atzīta par pamatotu, tiesai novērtējot Rubina darbības kā nesavienojamas ar akadēmiskajam personālam atbilstošu ētisku rīcību un ar darba attiecību turpināšanu, norāda RSU.
RSU atzīmē, ka ECT balsojumā no septiņiem tiesnešiem divi tiesneši - no Lielbritānijas un Polijas - ir pauduši Latvijai labvēlīgu lēmumu, kas apliecina, ka ECT balsojums nav bijis vienbalsīgs un ka tajā noritējušas diskusijas.
Turklāt, lietā pieņemtais spriedums ir vēl apstrīdams ECT Lielajā palātā un par pārsūdzību jālemj Latvijas valstij.