Baltijas valstu sadarbības uzmanības centrā šajā laikā būs ekonomiskā stabilizācija un konkurētspējas veicināšana reģionā, drošības jautājumi, tai skaitā enerģētikas un vides aspekti, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības pilnveidošana. Šīs Latvijas prezidentūras prioritātes formulētas sadarbībā ar nozaru ministrijām un apspriestas Baltijas Padomes 15. sesijā pērnā gada novembrī Viļņā.
Latvijas prezidentūras laikā BMP darbu turpinās aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, vides, transporta un sakaru jomu Vecāko amatpersonu komitejas.
2010. gadā Latvija arī pildīs Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB-8) ārlietu ministriju sadarbības koordinatora funkcijas. Gada laikā plānots organizēt NB-8 ārlietu ministru, valsts sekretāru, politisko direktoru un cita līmeņa sanāksmes par aktuālajiem reģionālās un starptautiskās dienaskārtības jautājumiem.
1994. gadā izveidotā BMP ietver dažādus Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības līmeņus. BMP prezidentūras koordinējošās funkcijas veic ārlietu ministrijas.
Savukārt 1991. gadā izveidotā Baltijas Asambleja ir trīspusējās parlamentārās sadarbības ietvars, ko koordinē Baltijas Asamblejas sekretariāts.
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB-8) sadarbības koordinatora lomu tās pirmsākumos tūlīt pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas uzņēmās attiecīgajā gadā Ziemeļu Ministru padomē prezidējošā valsts. Baltijas valstis NB-8 ārlietu ministriju sadarbības koordinēšanā iesaistījās 2008. gadā.