Latvija no Lietuvas piektdien uz gadu pārņem rotējošo prezidentūru Baltijas valstu trīspusējās sadarbības formātos - Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē (BMP), informē Ārlietu ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Baltijas valstu sadarbības uzmanības centrā šajā laikā būs ekonomiskā stabilizācija un konkurētspējas veicināšana reģionā, drošības jautājumi, tai skaitā enerģētikas un vides aspekti, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības pilnveidošana. Šīs Latvijas prezidentūras prioritātes formulētas sadarbībā ar nozaru ministrijām un apspriestas Baltijas Padomes 15. sesijā pērnā gada novembrī Viļņā.

Latvijas prezidentūras laikā BMP darbu turpinās aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, vides, transporta un sakaru jomu Vecāko amatpersonu komitejas.

2010. gadā Latvija arī pildīs Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB-8) ārlietu ministriju sadarbības koordinatora funkcijas. Gada laikā plānots organizēt NB-8 ārlietu ministru, valsts sekretāru, politisko direktoru un cita līmeņa sanāksmes par aktuālajiem reģionālās un starptautiskās dienaskārtības jautājumiem.

1994. gadā izveidotā BMP ietver dažādus Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības līmeņus. BMP prezidentūras koordinējošās funkcijas veic ārlietu ministrijas.

Savukārt 1991. gadā izveidotā Baltijas Asambleja ir trīspusējās parlamentārās sadarbības ietvars, ko koordinē Baltijas Asamblejas sekretariāts.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB-8) sadarbības koordinatora lomu tās pirmsākumos tūlīt pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas uzņēmās attiecīgajā gadā Ziemeļu Ministru padomē prezidējošā valsts. Baltijas valstis NB-8 ārlietu ministriju sadarbības koordinēšanā iesaistījās 2008. gadā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form