Lai arī 2005.gadā Latvijā bija lielākais dzimušo bērnu skaits kopš 2000.gada - 21497 (2000. gadā – 20248), tomēr vēl joprojām zemā dzimstība, salīdzinoši augstais mirstības līmenis un negatīvais migrācijas saldo radījis izmaiņas Latvijas iedzīvotāju vecumsastāvā.
Analizējot iedzīvotāju skaitu pēc dzimuma, var secināt, ka vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu par 2,4%, vecuma grupā 15 - 64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars - par 3,4%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 34,8%. Robeža, kur vīriešu skaits no pārsvara pār sieviešu skaitu pāriet mazākumā, ir vecuma grupā no 35 līdz 39 gadiem.
Darbspējas vecuma iedzīvotāju noslodze (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem) pēdējos gados samazinās. Daļēji to var izskaidrot ar pensijas vecuma palielināšanu gan vīriešiem, gan sievietēm.
Ja astoņdesmito gadu beigās bērnu un pusaudžu īpatsvars demogrāfiskajā slodzē bija augstāks par pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru, tad kopš 1993.gada, samazinoties dzimstībai, pieaugot darbspējas vecuma iedzīvotāju mirstībai un migrācijai, to skaits ir mazāks. 2006.gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes augstāks nekā bērnu un pusaudžu skaits, norāda CSP.
Turklāt Latvijā turpinās arī iedzīvotāju novecošanās process. Vecuma pieaugumu var skaidrot gan ar zemo dzimstību, gan arī ar vidējā mūža ilguma pieaugumu.