Rasisma un ksenofobijas apkarošana ir viena no Vācijas kā ES prezidējošās valsts prioritātēm. Vācija politisku vienošanos par lēmuma projektu vēlas panākt 19.aprīlī gaidāmajā ES tieslietu ministru sanāksmē. Savukārt 15. un 16.februārī notiekošās dalībvalstu tieslietu ministru tikšanās laikā par lēmuma projektu paredzēta viedokļu apmaiņa neformālā sanāksmē.
Vācija ir atteikusies no sākotnējās ieceres aicināt dalībvalstis noteikt kriminālatbildību par holokausta noliegšanu, kā arī noteikt svastikas simbola izmantošanas aizliegumu.
Tiekoties ar citu ES dalībvalstu tieslietu ministriem un Latvijā akreditētajiem ES valstu vēstniekiem, tieslietu ministrs aktīvi lobējis Latvijas priekšlikumu par īpašas politiskās deklarācijas pievienošanu lēmuma projektam. Vizītes laikā Itālijā ministrs saņēmis Itālijas tieslietu ministra Klementes Mastellas atbalstu Latvijas iniciatīvai.
Eiropas lietu komisijas deputāti Staņislavs Šķesters (ZZS) un Silva Bendrāte (JL) izteica atbalstu tieslietu ministra iniciatīvai. "Vēstures notikumus nedrīkst aizmirst un ignorēt. Visiem jāņem vērā pagātnes kļūdas, lai tās neatkārtotu nākotnē", ir pārliecināta Bendrāte.
Savukārt deputāts Boriss Cilevičs (SC) norādīja, ka politiskas deklarācijas pievienošana ir nevajadzīga, jo ietvarlēmuma projektam par rasisma un ksenofobijas apkarošanu nav nekāda sakara ar noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un totalitāro režīmu laikā pastrādāto genocīdu. Deputāts uzskata, ka Latvijas iniciatīva par politiskās deklarācijas pievienošanu ietvarlēmuma projektam tikai negatīvi ietekmē valsts starptautisko tēlu.
Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien apstiprināja Latvijas pozīciju ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmei, kas notiks 15. un 16.februārī.