Piektdien konferencē zinātnieki prezentēja savu pētījumu rezultātus iepriekšminētajā valsts pētījumu programmā. Kopumā pētnieciskie sasniegumi pierāda, ka Latvijas zinātne ir starptautiski konkurētspējīga, tomēr tai no valsts puses nepieciešams vairāk investēt turpmākā izaugsmē, secināms pēc valsts amatpersonu un ekspertu diskusijā teiktā.
Runājot par inovācijām un komercializāciju, Anspoks uzsvēra, ka dažās jomās ir redzams, ka Latvijā ir laba industrija, piemēram, kā E. Gulbja laboratorija izstrādājusi bezkontakta Covid-19 testēšanas iekārtu. "Tas ir cits draivs, cits dizains, nekā tas, kas ir radies universitātē," piebilda Anspoks.
"Starp investoru un zinātni ir vēl viena joma, kuru vajag izstrādāt, jo šo projektu rezultāti ir tie, kas transformējas, ja ir potenciāls," Anspoks skaidroja, piebilstot, ka šogad tādas iespējas nav, bet "baumo, ka nākamgad tāda būs".
Tai skaitā tika prezentēti tādi projekti kā sekvenēšana, siekalu testi un arī notekūdeņu testi, kas izveidoti zinātnieku projektu ietvaros un daudzviet jau tiek izmantoti. Anspoks uzsvēra: "Tās ir tās lietas, kas ir kā ābece". Tā ir informācija, kas mums ir nepieciešama lēmumu pieņemšanai, akcentēja Anspoks.
Tāpat viņš piebilda, ka viena tēma, par kuru šajā lokā netika runāts, ir atgriezeniskā saite no sabiedrības, proti, "sava veida monitorings, kā sabiedrība reaģē uz šo rīcībpolitiku, vai sabiedrība saprot to skaidrojumu vienkāršā veidā".
"Esam stipri tādās lietās kā vakcīnu izstrādes tehnoloģija, zāļu vielu kandidāti un esošo zāļu vielu, šajā gadījumā tas bija meldonijs, testēšana, kur skaidrs, ja viņš ir jāvirza uz klīniskiem pētījumiem, tas patiešām arī ir jādara, jo tā ir atbilde par to, kas tad notiek tālāk," sacīja Anspoks.
Viņš uzsvēra, ka ir izveidotas vairākas ilgtspējīgas inovācijas un patenti, kam būtu nepieciešamas tālākas investīcijas.
Konferencē piedalījās un izteicās arī vairāki ekonomikas eksperti, kuri akcentēja, ka jākoncentrējas arī uz periodu pēc Covid-19 pandēmijas, lai pētījumos iegūtie rezultāti būtu ilgtspējīgi arī ilgtermiņā.
Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijā ir laba zinātne un labi pētnieki, tāpēc svarīgi ir viņu veikumu pārnest dzīvē. "Zinātnes politika ir Latvijas attīstības politika," piebilda Levits.
Levits arī definēja vairākus punktus, kas ir kā "ceļš līdz labklājības pieaugumam". Tie ir vairāki moduļi – izglītība, zinātne, pētniecība, inovācijas, ekonomika. Viņaprāt, šo moduļu nodrošināšana un turpināšana radīs pienesumu ekonomikai un labklājībai.
Ziņots, ka par teju pieciem miljoniem eiro īsteno valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku samazināšanai" projektus, kas nodrošinās visu programmas uzdevumu izpildi trīs tematiskajās jomās, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publicētā informācija.
Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.
