Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu par Latvijas pievienošanos 1992.gada 24.marta Atvērto debesu līgumam, kura mērķis ir, veicot savstarpējus novērošanas pārlidojumus pār dalībvalstu teritorijām, vairot atvērtību un uzticības politiku starp valstīm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Atvērto debesu līgumu 1992.gadā parakstīja 25 Eiropas drošības un sadarbības organizācijas dalībvalstu pārstāvji. Līgums stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī. Ar šo brīdi līgums ir kļuvis atvērts arī jaunām dalībvalstīm. Patlaban līgumam pievienojušās 29 valstis.

Līgums dod iespēju iegūt papildu informāciju par dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to aktivitātēm, valsts militārajiem objektiem, kā arī ļauj palielināt uzticību un atvērtību starp valstīm.

Atvērto debesu līgums paredz, ka valstis noteikto kvotu ietvaros var veikt novērošanas un filmēšanas pārlidojumus virs citas valsts teritorijas. Latvijai līguma ietvaros būtu iespējams iegūt informāciju par Latvijas robežas tuvumā esošajām Baltkrievijas un Krievijas spēku bāzēm, to tehniku.

Kā Latvijas ieguvums, pievienojoties līgumam, tas tiek minēts kā veids, lai iegūtu politiski saistošu informāciju par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ne tikai pašu spēkiem, bet arī no citām dalībvalstīm, kuras ir veikušas inspekcijas mūs interesējošajā valstī.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sadarbībā ar EDSO dalībvalstu bruņojuma kontroles vienībām Atvērto debesu līguma ietvaros strādā kopš 1999.gada, kad kopā ar ASV, Vāciju, Lielbritāniju un Baltijas valstīm tika īstenots pirmais izmēģinājuma novērošanas lidojums pāri Baltijas valstīm. 2001.gada jūlijā notika otrais šāds lidojums, tā īstenošanu nodrošināja Latvijas Gaisa spēki.

NBS ir divi sertificēti Atvērto debesu līguma speciālisti, kuri spēj nodrošināt inspekcijas lidojuma procedūru atbilstoši līguma prasībām - tās ir lidaparāta un novērošanas aparatūras pārbaude, lidojuma maršruta saskaņošana, pieteikšana un kontrole, informācijas analīze.

Pēc pievienošanās līgumam budžeta izdevumi ir atkarīgi no Latvijas pieprasīto kvotu skaita, citu līguma dalībvalstu vēlmes veikt novērošanas lidojumus virs Latvijas teritorijas un Latvijas vēlmes veikt lidojumus virs citu dalībvalstu teritorijas. Minimālajā variantā Latvijai pirmajos gados būtu jāuzņem viens līdz divi novērojuma lidojumi virs savas teritorijas, jāveic iemaksas Atvērto debesu līguma Konsultatīvās komisijas budžetā un būtu vēlams ik gadus iekļaut vairākus NBS speciālistus citu valstu veiktajos lidojumos.

Likumā un līgumā paredzēto saistību izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Līgums arī norāda uz iespēju kompensēt izdevumus, ja par to ir pieņemts lēmums Atvērto debesu Konsultatīvajā komisijā. Tiek pieļauta iespēja, ka jaunās dalībvalstis varētu pirmos gadus prasīt kādu izdevumu kompensāciju.

Paredzams, ka līguma dalībvalsts realizētās inspekcijas izmaksas Latvijā varētu būt 10,1 tūkstotis latu, Latvijas realizētā lidojuma izmaksas līguma dalībvalstī - 15 tūkstoši latu, piedalīšanās citu valstu veiktajos lidojumos - 1,5 tūkstoši latu. Savukārt Latvijas iemaksas Atvērto debesu līguma Konsultatīvās komisijas budžetā apmēru pagaidām nav iespējams precīzi noteikt, jo šobrīd Atvērto debesu līgumā tiek uzņemtas jaunas dalībvalstis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form