Latvijā pirmais ASV smagais bruņojums varētu parādīties šī gada beigās, vēsta Sārts
Foto: DELFI

Latvija ar ASV sarunas par smagā bruņojuma izvietošanu vēl nav sākusi, taču pirmais ekipējums varētu parādīties šī gada beigās, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts, kurš šodien turpināja piedalīties NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sārts ir pārliecināts, ka kopumā NATO ir pieņēmusi tos lēmumus, kas ir nepieciešami, lai Latvijas drošība pašreizējā situācijā tiktu stiprināta. "No vārdiem pāriets pie praktiskiem darbiem - ir palielināts alianses ātrās reaģēšanas spēku apjoms. Tāpat ir paziņots par ASV smagā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropā. Tāpat ir izstrādāta hibrīdkara pretstratēģija, ir veikts darbs pie NATO struktūru un plānošanas adaptēšanas. Tas gan nenozīmē, ka tagad viss ir pabeigts. Vesela virkne darbu ir pusceļā, taču progress ir kļuvis ātrāks, salīdzinot ar situāciju pirms pusgada," secinājumos par Briselē aizvadīto sanāksmi dalījās Sārts.

NATO valstu aizsardzības ministri lēmuši trīskāršot alianses ātrās reaģēšanas spēku personālsastāvu, palielinot to no pašreizējiem 13 000 līdz 40 000 karavīru. Sārts skaidroja, ka šie ir rotācijas spēki un ir kaujas gatavībā uz gadu. Viņš atgādināja, ka šobrīd šiem spēkiem tiek gatavoti Latvijas karavīri Baltijas bataljona sastāvā un Latvija ar saviem karavīriem piedalīsies arī nākamajās šo spēku rotācijās. Jau rakstīts, ka bataljona starptautiskā sertifikācija dalībai NATO Reaģēšanas spēkos norisināsies starptautiskās mācībās šā gada rudenī.

"Es domāju, ka mēs būsim ar vienībām arī nākamajā rotācijā. Šobrīd notiek sarunas, kādā apjomā mēs piedalāmies. Protams, ka mēs dažādās variācijās piedalīsimies visos šajos ātrās reaģēšanas spēkos. Tāpat ir jāmin fakts, ka šovasar tiks atvērts NATO štāba elements Latvijā, kuram būs arī zināma loma ātrās reaģēšanas spēku kontekstā, īpaši viņu izvietošanā krīzes gadījumā Baltijas valstīs," norādīja Sārts.

ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters otrdien Tallinā apliecinājis, ka ASV uz laiku izvietos vienas bruņotās brigādes kaujas vienības transportlīdzekļus un palīgaprīkojumu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Šajā Eiropas pārvietošanas aktivitātē ir tanki, kājnieku kaujas mašīnas, artilērija. Igaunija, kā arī Lietuva, Latvija, Bulgārija, Rumānija un Polija ir piekritušas uzņemt bataljonam nepieciešamā ekipējuma apjomu, kas tiks pārvietots pa reģionu mācībām un vingrinājumiem.

Sārts skaidroja, ka detaļās sarunas par bruņojuma izvietošanu vēl nav sāktas, taču AM paredz, ka uz gada beigām varētu sākties ekipējuma izvietošana. "Apjomus šobrīd es nevarēšu nosaukt. Uz gada beigām vajadzētu sākt parādīties pirmajam ekipējumam," norādīja Sārts.

Vaicāts, cik daudz ASV karavīru un smagā bruņojumā Latvija spētu uzņemt Ādažu bāzē, Sārts atbildēja, ka noteicošais faktors būs tam, kāda veida mācību iespējas valsts var piedāvāt. Šajā ziņā Ādaži esot ļoti kvalitatīvs piedāvājums, jo tur ir lielākais poligons Baltijas valstīs, kur var izvērst visplašākās militārās mācības. Līdz ar to pastāv iespēja uzņemt vairāk ASV ekipējuma, taču tas ir atkarīgs no sarunu tālākā procesa, uzvēra Sārts.

Viņš gan piebilst, ka, lai uzņemtu ASV spēkus, Latvijai ir jāveic ieguldījumi Ādažos. Valdība pirms gada lēma par Nacionālo bruņoto spēku mehanizācijas projekta sākšanu, tāpēc pašu vajadzībām ir sākta remontdarbnīcu plānošana un tehnikas izvietošanas plānošana. "Līdz ar to mēs izmantosim šos priekšdarbus arī te. Detaļas, protams, vēl nav skaidras, jo būtiski ir zināt, kāda veida ASV ekipējums būs un kādas ir specifiskās prasības par to glabāšanu un noliktavām," uzsvēra AM valsts sekretārs.

Jau vēstīts, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien vienojušies par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu flangā, tādējādi reaģējot uz jaunajām drošības problēmām, kuras izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu. NATO pastiprinās savu klātbūtni Austrumeiropā, lai atturētu Maskavu no iespējamās agresijas un vairotu Krievijas pierobežā esošo sabiedroto pārliecību.

Ministri vienojās pastiprināt jaunveidojamo ātrās reaģēšanas spēku aviācijas, flotes un īpašo operāciju apakšvienības, kopējo vienības stiprumu palielinot līdz 40 000 vīru, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ātrās reaģēšanas spēku sastāvā paredzēts izveidot arī 5000 vīru lielu triecienvienību, kuru iespējams iesaistīt kaujas darbībā 48 stundu laikā.

Ministri arī vienojās par pasākumiem, kas nodrošinās iespējas ātrāk pārsviest alianses spēkus gan manevru, gan krīžu gadījumos.

Tika arī saskaņoti plāni izvietot Austrumeiropā sešus nelielus komandpunktus, kas sniegtu atbalstu plānošanā un manevru rīkošanā Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā. Līdz gada beigām katrā no štābiem strādās aptuveni 40 virsnieki.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ādaži Aizsardzības ministrija Jenss Stoltenbergs NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form