To otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), uzsverot, ka komisija no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un atbildīgajām ministrijām vēl šogad gaida priekšlikumus, kā šo nelegālo industriju ierobežot.
To, ka autortiesību un elektronisko apraidi regulējošie likumi netiek līdzi tehnoloģiskajam progresam, atzīst gan NEPLP loceklis Ivars Zviedris, gan Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) vadītājs Ilmārs Muuls, gan Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvis Dzintars Višners.
Pagaidām gan ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā ierobežot nelegālo kabeļoperatoru darbību klajā nākusi tikai AKKA/LAA, kura rosina administratīvo pārkāpumu lietās, kas saistītas ar neatļautu ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanu, piemērot tā dēvēto legālās prezumpcijas principu.
AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs komisijas sēdē otrdien skaidroja, ka legālās prezumpcijas princips jau tiek piemērots kriminālprocesā.
Tā piemērošana administratīvo pārkāpumu lietas nozīmētu, ka ikvienā gadījumā, kad policijai rodas aizdomas par to, ka kāds kabeļoperators vai citi maksas televīzijas pakalpojumu piedāvātāji nelegāli izmanto autoru darbus, kā vienīgais pierādījums tam, ka autoru darbi tiek izmantoti legāli, kalpotu licences līgums ar AKKA/LAA, sacīja Belogrīvs.
Tāpat AKKA/LAA rosina papildināt NEPLP mājaslapā publicēto informāciju par licencētajiem kabeļtelevīzijas operatoriem ar ziņām par to, vai attiecīgajam operatoram ir noslēgti licences līgumi ar AKKA/LAA.
Pret to gan iebildumi ir "Lattelecom", kuru pārstāvošais Toms Meisītis komisijas sēdē uzsvēra, ka AKKA/LAA priekšlikumi risina tikai šīs organizācijas, nevis nozares problēmas. Turklāt šo priekšlikumu iestrādāšana normatīvajos aktos nostiprinātu AKKA/LAA izņēmuma stāvokli, jo būtībā tas nozīmētu, ka ikvienam maksas televīzijas pakalpojumu sniedzējam tiek uzspiesta līguma slēgšana ar AKKA/LAA.
"Līguma esamība ar AKKA/LAA nepierāda, ka programma tiek izplatīta legāli, jo slēdzot šādu līgumu, netiek pārbaudīts, vai ir saņemtas licences no visiem programmu īpašniekiem," skaidroja Meisītis.
"Lattelecom" un LEKA, kā arī NEPLP pārstāvji atzīst, ka viens no nelegālās maksas televīzijas uzplaukuma cēloņiem ir tas, ka patlaban spēkā esošie normatīvie akti - Autortiesību likums un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums - vairs neaptver visus tirgū pieejamos televīzijas programmu retranslēšanas veidus.
Proti, likumi neregulē satelītapraidi un nav skaidra regulējuma arī attiecībā uz televīzijas programmu pārraidīšanu internetā. "Regulējumam ir jāaptver visi apraides veidi," sacīja Meisītis.
Saskaņā ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvaldes pārstāvja Višnera teikto, patlaban izplatītākie veidi, kā tiek nelikumīgi izmantoti ar autortiesībām aizsargāti darbi, ir to translēšana nelegāli izveidotos kabeļtelevīzijas tīklos dažādos mikrorajonos, kā arī to izmantošana ar tā dēvētās straumēšanas un IT televīzijas starpniecību.
Višners atbalstītu legālās prezumpcijas principa ieviešanu arī administratīvo pārkāpumu jomā, taču vienlaikus norāda, ka būtu nepieciešams vēl izvērtēt, cik lielā apjomā šo principu ieviest.
Turklāt nelegālās maksas televīzijas uzplaukumu, pēc viņa teiktā, sekmē ne tikai likumdošanas "robi", bet arī nepietiekamā Valsts policijas kapacitāte. Proti, patlaban Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē esot tikai divi speciālisti, kuri specializējušies tieši autortiesību un blakustiesību jomā, taču būtu nepieciešams, lai katrā no pieciem Latvijas reģioniem būtu vismaz viens policists, kas specializējies autortiesību jomā.
"Lattelecom" jau pērn AKKA/LAA, NEPLP un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību informējis par vairākiem desmitiem dažādām privātpersonām piederošu mājaslapu, kurās būtībā tiek sniegti digitālās televīzijas pakalpojumi, tostarp retranslētas dažādas Latvijas televīziju programmas.