Latvija pret ģimeni sargājošo ANO rezolūciju balsoja tās vienpusīguma dēļ, skaidro ĀM
Foto: Shutterstock

Latvija ANO Cilvēktiesību padomē balsoja pret rezolūciju par ģimenes aizsardzību, jo tās autori atkārtoti mēģināja panākt starptautisku vienpusīga ģimenes koncepta atzīšanu, pilnvērtīgi neņemot vērā dažādu ģimenes formu pastāvēšanu, pavēstīja ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš informēja, ka par Latvijas nostāju šajā balsojumā trešdien ministram jautāja arī Saeimas Eiropas lietu komisijā un Latvijas nostāja ir nosūtīta deputātei Jūlijai Stepaņenko ("Saskaņa"). Deputātes priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu izglītības iestādēm aizsargāt izglītojamos no tādas informācijas, kas neatbilst tikumiskās attīstības nodrošināšanai, nesen atbalstīja Saeimas vairākums.

Ārlietu ministrijas pārstāvis norāda, ka Latvijas delegācija kopā ar citām ES dalībvalstīm sniegušas priekšlikumus par rezolūciju, taču šie labojumi neguva rezolūcijas autoru un padomes vairākuma atbalstu. Padomē ievēlētās ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieņēmusi vienotu lēmumu balsot "pret".

"Pievēršoties rezolūcijas saturam, vispirms jānorāda, ka tajā pilnvērtīgi netiek atspoguļots cilvēktiesību universāluma princips. Latvija, tāpat kā pārējās ES dalībvalstis vienmēr ir stingri atbalstījusi šo pamatprincipu, kura pamatā ir atziņa, ka cilvēktiesības ir piemērojamas ikvienam neatkarīgi no atšķirīgām kulturālajām, reliģiskajām, politiskajām vai sociālajām sistēmām un tradīcijām," skaidro ĀM.

Cilvēktiesību universāluma princips ir nostiprināts arī ES Pamattiesību hartā, kas ir saistoša ES dalībvalstīm, norāda ministrija.

"Prezentējot rezolūciju, tās autori atkārtoti mēģināja panākt starptautisku vienpusīga ģimenes koncepta atzīšanu, pilnvērtīgi neņemot vērā dažādu ģimenes formu pastāvēšanu, piemēram, nepilnu ģimeņu, audžuģimeņu, dalīto ģimeņu un citu. Tas savukārt var ietekmēt virknes cilvēktiesību īstenošanu, tajā skaitā sieviešu tiesību uz mantojumu, tiesību uz īpašumu, bērnu tiesību," pamato ĀM.

Pēc ĀM pārstāvja uzsvērtā, rezolūcijā ierosinātais tiesiskās aizsardzības līmenis nevis stiprināja, bet atkāpās no ANO universālajiem standartiem šajā jomā. Piemēram, rezolūcija pārlieku akcentē nacionālo tradīciju nozīmi, taču izvairās sniegt risinājumu situācijām, kad tieši šo tradīciju vārdā ir noticis kāda ģimenes locekļa, piemēram, bērna cilvēktiesību aizskārums, un ir nepieciešams adekvāts tiesiskās aizsardzības risinājums.

3.jūlijā ANO Cilvēktiesību padomē ar 29 balsīm "par", 14 – "pret" un četrām "atturoties" tika pieņemta Ēģiptes, Krievijas, Saūda Arābijas, Ķīnas un vēl citu valstu virzītā rezolūciju par ģimenes aizsardzību.

Padomē ievēlētās ES dalībvalstis pieņēma lēmumu par kopīgu pozīciju – balsot "pret" rezolūciju, sekojot analogai praksei iepriekšējos gados. Pirms rezolūcijas pieņemšanas ES nāca klajā ar balsojuma skaidrojumu, kuru nolasīja arī Latvija.

Latvija ir ievēlēta padomē uz laiku no 2015. – 2017.gadam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form